KAUNĪGIE LATGAĻI VAI POLITISKI NEVĒLAMI VALSTS PAMATIEDZĪVOTĀJI December 31, 2015 Darokst kū na viņ

Juris Cibuļs

“Lethos, qui proprie dicuntur Lethigalli” (Indriķa hronika X, 3)

(Latvji, kas īstenībā saucas latgaļi)

Divvalodība jums, bet ne mums

1917. gada 26.-27. aprīlī (pēc vecā stila) Rēzeknē sanāca Latgales kongress, kuram bija sevišķa nozīme Latgales un visas Latvijas turpmākajā liktenī, jo Latgale nolēma atdalīties no Krievijas Vitebskas guberņas un pievienoties Latvijai. Padomju Latvijas laikā tika noklusēts gan pats kongress un tā lēmumi, gan tā vēsturiskā nozīme. Vēstures grāmatās ziņas par kongresu ir ļoti trūcīgas. Nav atrasti kongresa protokoli; ir saglabājusies tikai kongresa rezolūcija. Tas, protams, ļauj atšķirīgi traktēt kongresa nozīmi no autora redzes viedokļa un pat ieinteresētības. Taču skaidrs ir viens, ka Latgales pievienošanās Latvijai nenotika pilnīgā vienprātībā (tagad tik tiešām ir mazsvarīgi, vai tie bija baznīckungi, kuri pārdeva latgaļus čūļiem…). Jādomā, ka toreiz nebija citas izvēles, kā vien apvienoties ar Latviju, taču Latgales apvienošanās kongresa lēmumi par Latgales tiesībām pašvaldības, saimnieciskajās, zemes reformas, valodas un skolu lietās netika īstenoti. Par to liecina F. Trasuna un F. Kempa runas Satversmes sapulces un 1. Saeimas stenogrammās. Un turpmākie notikumi Latvijā.

Neskatoties uz šiem Rēzeknes kongresa lēmumiem, Latgales pārstāvji valodas jautājuma nodrošinājumu pieprasīja gan Tautas padomē 1919. gadā, gan arī Satversmes Sapulcē, vēlāk arī Saeimā.

Latvija tātad apvienojās kā divvalodu valsts, kurā latgaļu valodai bija valsts valodas tiesības Latgalē, bet pārējos novados lietojama tikai lietvedībā (iesniegumu un dokumentu u.tml. iesniegšanas tiesības). Šīs tiesības bija nodrošinātas ar likumu.

Viens likums – viens taisnība visiem. Taču arī šajā situācijā dažiem gribējās un joprojām ļoti gribas būt vienlīdzīgākiem. Līdzīgi kā Katalonijā, kur spāņi ir par divvalodību, taču ne sev, bet kataloņiem.

Ir gan latviešu literārā jeb rakstu valoda, tas ir, apzināti izkopta, normēta valodas rakstības forma (skat. LLVV 528. un 728. lpp.), gan latgaliešu literārā jeb rakstu valoda. Un abās var runāt gan pareizi, gan nepareizi. Diemžēl pat daudzas latgalietes, kas ir mācījušas vai arī turpina mācīt latviešu valodu un literatūru skolās, uzskata, ka runāt latviski nozīmē runāt pareizi, bet runāt latgaliski – nepareizi.

Iespējams, ka, runājot par valodu un dialektu (arī dialekts var būt normēts, jo rakstība ārpus valodas vai dialekta nepastāv, piemēram, Krievijā mācību grāmatas sākumskolai tiek izdotas hantu valodas četros dialektos, turklāt tikai dialektos, jo hantu literārās valoda kā tādas nav; Šveicē ir normēta gan retoromāņu valoda, gan tās pieci dialekti), nenāktu par ļaunu šajā nolūkā vispār atteikties no apzīmējuma dialekts tā pārāk izplūdušā formulējuma un daudznozīmības dēļ. Jo vairāk – zināmas starptautiskās institūcijas un struktūras izmanto šo apzīmējumu pat finansiālu apsvērumu dēļ. Pietiek kādu valodu nodēvēt par dialektu, lai tai liegtu jebkura veida finansiālo atbalstu un aizsardzību salīdzinājumā ar tām valodām, kuras ir iekļautas kategorijā ”mazāk vai retāk lietotās valodas”. Eiropas Savienības valstīs mazāk lietoto valodu birojs izvairās iekļaut šajā kategorijā atsevišķas valodas, kurās runā pat vairāki miljoni cilvēku, jo attiecīgajā valstī šī valoda tiek dēvēta par dialektu. Arī latgaļu valoda tika degradēta par dialektu politisko apsvērumu dēļ. Tās tautas valoda, kura deva nosaukumu gan valstij, gan šās valsts oficiālajai valodai, tas ir, latviešu valodai, kura pati ir seno latgaļu valodas turpinājums (“Latviešu valoda ir jāuzskata par latgaļu (nevis zemgaļu!) valodas turpinājumu, ko ļoti stipri arhaizējoši ietekmējis arhaiskākās zemgaļu valodas substrāts” (sk. Z. Zinkevičs “Par latviešu valodas cilmi” Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis. A. – 1996. 50. sēj.,4./5. nr. 29.-32. lpp.).

Latvijas valsts simbols ir seno latgaļu karogs. Savs karogs ir arī lībiešiem, čigāniem, neskatoties uz to, ka viņiem nekad nav bijis savas valsts. Latviešiem kā tādiem nav bijis savu valstisku veidojumu, toties latgaļiem tādi ir bijuši vismaz četri.

Nav pierādījumu, kurā vēstures brīdi tad ir beigusies latgaļu kultūra un sākusies latgaliešu kā latviešu tautas sastāvdaļas kultūra. Nav saglabājušās rakstu liecības, kāda bija tā valoda, kurā runāja senie latgaļi un tāpēc vien nevar apgalvot, ka viņi nerunāja līdzīgi tagad runātajai latgaļu valodai. Viņi varēja runāt citādi vai līdzīgi tagad runātajai latgaļu valodai, protams, neņemot vērā svešvārdus, laika gaita valodā ienākušos aizguvumus, kā arī kaimiņtautu valodu fonētikas un gramatikas ietekmi. Manuprāt, vārds “latgalieši” lietojams kā reģionāls vai ģeogrāfisks jēdziens, tas ir, kāda novada iedzīvotāju apzīmējums, un tie var būt ne tikai latgaļi vien. Savukārt arī latgaļi var būt vidzemnieki vai zemgalieši, ja viņi dzīvo attiecīgajā novadā. Tātad latgaļi ir tautas apzīmējums un etniska rakstura jēdziens.

Kaza pagaidām dzīva

Saskaņā ar jauno Valsts valodas likumu, kurš stājās spēkā 2000. gada 1. septembrī, valsts valoda Latvijā ir latviešu valoda. Šim likumam būtu bijis jārunā tikai par valsts valodu un tās lietošanu, neapcerot lībiešu valodas aizsardzību un nemēģinot definēt to, kas ir svešvaloda un kas ir latgaliešu rakstu valoda u.tml. To visu sīki varētu reglamentēt Latvijas Republikas Valodu likumā vai Likumā par valodām. Cerams, kā kādreiz tāds arī taps.

Valsts valodas likuma 3. panta 4. apakšpunkts skan: “Valsts nodrošina latgaliešu rakstu valodas kā vēsturiska latviešu valodas paveida saglabāšanu, aizsardzību un attīstību.” Nav vairs augšzemnieku dialekta, vismaz šā likuma izpratnē. Ak vai, J. Endzelīnam un viņa sekotājiem! Tas nozīmē, ka šim paveidam jābūt tādām pašām tiesībām kā valodai, no kuras šis paveids ir it kā darināts vai radies, tātad visiem Saeimas likumiem un lēmumiem u.tml. jābūt rakstītiem kā latviski, tā latgaliski, jo kurš gan būs tas viedais, kurš noteiks un ar kādu rīkojumu, ka tas jāraksta tikai latviski, savukārt tas tikai latgaliski vai abējādi. Protams, šā likuma norma ir tapusi, stingri ievērojot principu ‘”Vilks paēdis, un kaza dzīva”. Pagaidām vēl dzīva, jo šī kaza ir neparasti dzīvotspējīga.

Var jau uzņemties aizkustinošas rūpes par lībiešu it kā vienīgo pamatiedzīvotāju valodas aizsardzību un veicināt tās saglabāšanos un attīstību. Gluži vienkārši – lībiešu ir pāris simti. Taču arī lībiešiem bija nolemts a priori kļūt par latviešiem (ne pārāk sen ir atļauts pasē rakstīt lībietis (līvs) latvieša vietā). Starp citu savā laikā Krievijas Federācijas teritorijā izdotajās pasēs ailē “tautība” rakstīja latgaļec (latgalis). Diemžēl vēlāk no PSRS tautu kartes pamazām nozuda vairāki desmiti tautu. Dižās nākotnes un pārprastās vienotības vārdā.

Var jau saprast tos, kurus biedē, kas notiktu, ja pēkšņi tautskaites datos atsevišķā ailē parādītos “latgaļi”. Tad krievu skaits Latvijā varētu izrādīties lielāks nekā latviešu skaits. Taču tas vēl nenozīmē, kā kādai tautai tāpat vien ir jāupurējas citas labā.

Saskaņā ar Europe Areas Ethnologue Home SIL Home (Vasaras lingvistikas institūts ASV) datiem Latvijā dzīvojot 1394000 latviešu, to skaitā esot vairāk nekā 500000 latgaļu. Latgaļu Pētniecības institūta Daugavpilī sākumlapā tiek minēts, ka latgaļu valodu ikdienā lieto ap 150 000 – 200 000 personu. Starp citu personām, kuras 2000. gadā tautas skaitītājam norādīja, ka ir latgalietis (latgalis), skaitīšanas lapā atbilde tika kvalificēta kā latvietis atbilstoši “2000. gada tautas skaitīšanas rokasgrāmatai” norādēm.

Attiecībā uz latgaļu valodu ir bijuši pieņemti daudzi un dažādi lēmumi. Minēšu tikai dažus:

1) Rēzeknes apriņķa zemste, rēķinoties ar politisko situāciju, 1913. gadā atļāva skolās latgaļu mācību valodu… Vietējās varas praksē tas bija cildens un atdarināšanas cienīgs piemērs, kas ir aktuāls arī mūsdienās.

2) Carismam lojālā krievu avīze “Graždanin” (1917. g. Nr. 17) rakstīja:

“Skolu un darba vietu aizliegumi orientē latgaļus uz poļu pusi. Režīma pretiniekus nevajag taisīt tik mazā tautiņā!”

3) Latvijas Padomju valdības priekšsēdētājs P. Stučka 1919. gadā parakstīja rīkojumu “Par oficiālajām rakstos lietojamajām valodām”, kura 1. pants skan šādi:

“Iekšējā darīšanas valoda, kā centrālajās, tā arī vietējās iestādēs ir viena no vietējām valodām pēc iedzīvotāju vairuma, latviski, latgaliski, vai krieviski”.

Latgaļu valoda nav bijusi mirusi dabiskā nāvē, lai to būtu nācies atdzīvināt kā ivritu Izraēlā. Tā gan ir tikusi nīdēta, nicināta, aizliegta, nemaz nerunājot par Latgales īpašvārdu un vietvārdu latviskošanu, piemēram, tagadējā Balvu rajona Ploskīnes (Ploskenas) un Orlovas ezeri vienu laiku bija pārdēvēti par Purvēzi un Melgzni, bet Pokuļova (latgaļu valodā pokuļs ir sermulis) ir kļuvusi par Pakaļevu. Zilupe savu pašreizējo nosaukumu ieguva līdzīgā veidā. Sīnupe (Siena upe) krievu valodā tika pārveidota kā Siņaja, ko savukārt latviešu valodā atveidoja kā Zilupe ( no krievu valodas vārda siņij – zils). Līdzīgs liktenis piemeklēja Iudrupi (Ūdru upe), ko krievi nodēvēja par Utroju, un tad latvieši par Rītupi (no krievu valodas vārda utro – rīts).

Latvijas brīvvalsts trīsdesmitajos gados Latgales skolās pirmajās četrās klasēs mācības notika latgaliski, latgaļu valodu pasniedza kā mācību priekšmetu no 3. klases divas stundas nedēļā. Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma latgaļu mācību grāmatas tika izņemtas no apgrozības un naidīgo mācību pārziņu iespaidā pat sadedzinātas. Līdzīgs liktenis piemeklēja arī latgaļu grāmatas bibliotēkās. Arī Krievijā tika dedzinātas grāmatas eskimosu, čukču u. c. valodā. Taču tajā pašā Krievijā pirmajos gados pēc oktobra apvērsuma bija atzītas visas valodas, tostarp arī latgaļu kā trešā dzīvā baltu valoda. Starp citu Krievija bija pirmā valsts, kurā tika atvērta pirmā skola ar latgaļu mācību valodu. Tika izdotas ābeces latgaļu valodā Pleskavā, Maskavā, Pēterburgā, Tomskā, Novosibirskā. Ačinskā latgaļiem bija pat sava veida augstākā mācību iestāde. Skumji, ka arī daudzi latgaļi kļuvuši par mankurtiem. Pat Balvos latgaļu konferences laikā atskanēja kādas pedagoģes izsauciens: “Tas nevar notikt!” (attiecībā uz latgaļu valodas ieviešanu skolā) – viņa gan domāja “nedrīkst”, taču acīmredzot nav kārtīgi apguvusi latviešu literāro jeb valsts valodu. Arguments – latgaliski taču protam, bet esam pieraduši runāt latviski. Bijām pieraduši runāt krieviski arī tad, ja klausītāju vidū atradās viens augstprātīgs, nespējīgs krievs (tikai krievu valodu protošais). Nu līdzīgi notiek tikai ar angļu valodā runājošā parādīšanos….

Vai tiešām kaut kur ir kaut viens cilvēks, kuram vienīgais šķērslis iestājai augstskolā ir bijušas latgaļu valodas zināšanas? Vai kāds ir palicis savas istabas šaurībā, zinot mātes valodu? Galu galā tas ir atspēriena punkts citu valodu apzinātai apgūšanai.

No diviem ļaunumiem parasti izvēlas to mazāko

Latgaļi jau no sensenajiem laikiem ir saukti latgaļi, lotygaļi, letigali jeb latvīši, latvi, lati, letti, lotva, latiši… Pārējie bija tikai un vienīgi: selone, curone, semigallen, tas ir, sēļi, kurši, zemgaļi. Un vēl – senajās slāvu hronikās, pat jaunākajos caru laikos Krievijā tieši latgaļi ir saukti – lotyši. Toties pārējie apkārt latgaļu zemēm – čuhņa. Un Latvijas teritorijā līdz pat 17. gadsimtam par latviešiem ir saukušies vienīgi latgaļi (latgaļu valodā latgaļi sevi dēvē vārdā “latvīši”, Latvijas teritoriju bez Latgales sauc ”Čyuleja” un tās pamatiedzīvotājus ”čyuli”). Tā dēvētā kurzemnieku valoda ir bijusi lietota reti un tādēļ vācu, pēc tam zviedru luterāņu garīgā vadība, sākot no 17. gadsimta ir atteikusies no kurzemnieku valodas nosaukuma, bet, paturot viņu valodu ir devusi tai nosaukumu “latviešu valoda”. Laika gaitā šī valoda un jaunais valodas nosaukums ir nostiprinājies un ieguvis pašreizējo izpratni “latviešu valoda”; līdzīgi tas notika arī ar jēdzienu “latviešu tauta”. Tagad vārds ‘’latvieši” apzīmē jau citu tautu, no kuras latgaļi, viņu kultūra ir izstumta, kur latgaļus sagaida tikai letonizācija jeb pārlatviskošana. Rusifikācija jeb pārkrievošana pagaidām nav izdevusies, kaut visāda veida mēģinājumu ir bijis pietiekami. Piemēram, pirmās drukas aizlieguma laikā, kurš lietuviešiem un latgaļiem bija no 1864. – 1904. gadam. Lai gan latgaļiem jau bija ap 250 gadu ilga grāmatniecības tradīcija, tas krievu imperiālismam netraucēja īstenot tumsonīgo koloniālpolitiku. Lietuviešiem šajā bēdulaikā palīdzēja tautas brāļi, kas dzīvoja Prūsijai pakļautajā t. s. Mazajā Lietuvā. Tur iespiestās grāmatas nelegāli ieveda Krievijas Lietuvā, kur tās tālāk izplatīja tautā. Taču mūsu kaimiņi baltieši – tā latgaļi sauca Kurzemes, Zemgales un Vidzemes iedzīvotājus – tautas brāļu labā nepakustināja ne pirkstu, kaut gan zināja par drukas aizliegumu Latgalē. Gluži otrādi: uzradās pat tādi baltieši – carisma pakalpiņi, kuri attiecībā pret latgaļiem pastrādāja nodevīgus darbus. Viens no tādiem bija baltiešu pops Jānis Sproģis, kurš izdeva latgaļiem domātu ābeci jeb bokveri. Šī ābece bija iespiesta baltiešu valodā, turklāt ar slāvu alfabēta burtiem. Jāpiemin, ka atšķirībā no latviešiem latgaļu valodā nekad nav tikuši lietoti gotu burti. Latgaļiem tā izrādījās divtik nesaprotama, un tās neņēma pat par velti izdalītas. Pēc šīs neveiksmes J. Sproģis rakstīja Krišjānim Valdemāram žēlabu pilnu vēstuli par “nepateicīgajiem latgaliešiem”: “Ja viņi negrib krievu alfabētu pieņemt, tad lai iznīkst kā tauta.”.

1946. gadā Latvijas PSR Vēstures un valodas institūts iesniedza iesniegumu Latvijas Komunistiskās partijas centrālkomitejai ar lūgumu ieviest drukas aizliegumu latgaļiem. Pamatojoties uz šo dokumentu, 1956. gadā Latvijas PSR Izglītības ministrija aizliedza latgaļu valodu skolās un tāpat grāmatu, laikrakstu un citu drukas darbu izdošanu latgaliski Latvijā (sk. A. Jūrdža fonda žurnāla “Dzeive” 184. numuru). Tas bija otrais drukas aizliegums Latgalē.

Ir sens novērojums – ja kāda lielāka tauta grib iznīcināt kādu mazāku tautu, vispirms tā iznīdē tās valodu.

1993. gadā Eiropas Padome pieņēma Eiropas reģionālo jeb (un) mazākumtautību valodu hartu, kuru Latvija vēl nav ratificējusi. Tajā gan nav teikts, kādā mērā reģionālajai jeb (vai) mazākumtautības valodai jāatšķiras no valsts valodas. Ratificējot šo hartu, latgaļu valodai nāktos piešķirt kādu no tajā minētajiem statusiem. Neviens variants nešķiet labs. Acīmredzot no diviem ļaunumiem jāizvēlas tas mazākais.

Varētu sākt ar to, ka latgaļu valoda līdztekus valsts valodai, tas ir, latviešu valodai tiek atzīta par oficiālo/darba valodu Latgalē”. Nekas sevišķi jauns te nav jāizdomā, jo tas viss ir bijis jau iepriekš:

Noteikumi par latgaliešu izloksnes lietošanu.

( V. V. 183. n.)

1. Visām valsts iestādēm un amata personām jāpieņem iestāžu un privatpersonu iesniegumi latgaliešu izloksnē.

2. Latgalē valsts un pašvaldības iestādēm, kā arī amata personām ir tiesība lietot latgaliešu izloksni darbvedībā un sarakstoties, kā arī sludinājumos, uz izkārtnēm u. t. t.

Rīgā, 1921. g. 11. augustā.

Ministru prezidents Z. Meierovics.

Iekšlietu ministrs A. Kviesis.

Iekšlietu ministra biedrs Vlad. Rubuls.

Kas un kad ir atcēlis šos noteikumus?

Ir noraidāmi spriedelējumi, ka cilvēki vairs negrib mācīties latgaļu valodu, jo tas, lūk, esot noiets posms. Ja latviešu valodai nebūtu noteikts ar likumu valsts valodas statuss, tad entuziastu to mācīties būtu visai maz arī latgaļu vidū, nemaz nerunājot par krieviem vai citu tautību pārstāvjiem. Latviešu valoda latgaļiem tomēr ir sava veida svešvaloda līdzīgi kā latviešiem lietuviešu valoda.

Nemaz nav tik daudz cilvēku, kas grib un var kaut ko darīt sava novada garīgās un materiālās kultūras labā. Ir bezjēdzīgi meklēt un cerēt vienmēr ieraudzīt šajos centienos separātisma rēgu, kaut gan der atgādināt, ka separātisms ir vienkārši medaļas otrā puse – pretreakcija uz koloniālismu.

Nav iespējams patriotisms pasaules mērogā, tas ir tikai lokāls. Un mēraukla tam ir cilvēka vēlēšanās redzēt savu dzimto sētu, pagastu, novadu sakārtotu un plaukstošu.

Reizēm šķiet, ka dažiem gribētos, lai latgaļi būtu kā aitas, kas aklā padevībā nodurtām galvām steberētu uz to aizgaldu, kuru tiem labprāt ierādītu politiski angažētas valodnieces un valstsvīri.

Juris Cibuļs, 2003

Diskriminaceja iz latgalīšu akcenta pamata – tradiceja ci normativais reguliejums? December 29, 2015 1 komentars

Vyspuorzynoms fakts, ka latgalīšim (taipat kei daļai Vidzemis i Kurzemis latvīšu) ir rakstureigs akcents, kas ir jyutams situacejuos, kod mes runojam oficiciālajā latvīšu literarajā aba lejyslatvīšu volūdā. Latgalīšu volūdys skaņu sistema (lauztuos intonacejys i.t.t.), pi kuo cylvāks ir dajiucs, nu bierneibys runuodams latgaliski, ir skaidri jyutama, runojūt latvīšu literarajā volūdā. Volūdys sepcialists piec akcenta var identificēt Latgolys reģionu, nu kura runuotuojs ir pa dzimšonai.

Ūtra līta, kas ir vyspuorzynoms fakts – akcents nav breivai īslādzama/izslādzams, tys ir dreižuok individualu cylvāku raksturojūša permanenta pazeime, taitat kei tys, ka cylvāks ir kreiļs voi cylvākam ir gaiši moti. Ir zynomi rati gadejumi, kod latgalīši, dzeivojūt i struodojūt uorpus Latgolys, ir tykuši nu akcenta vaļā (vasals, Kaspar!:), bet leluokā daļā gadejumu akcents latgalīšim palīk. Daļa ļaužu nas akcentu ar lapnumu kei sova latgaliskuma zeimi, daļa kaunejās, komojās i rauga akcentu pīsegt ar hipertrofātu plotū “e” i cytim fokusim, daļai vysleidza.

Nasaverūt iz daitamraksteitū, Latvejā ir vasala rynda industreju i omotu, kuruos akcents ir principials šķierslis:

  • Diktori TV i radejā;
  • Teātris, kina;
  • Cyti ar publisku runu saisteiti omoti.

Latgalīšam, kurš grib dorbu vīnā nu itom industrejom, ir juobyun bez latgalīšu akcenta, cytaižuok jis/jei teik atlasē diskvalificāti – tik vīnkuorši. Deļ tam Latvejā ir vasala industreja, kas dorbojās ar napareizuos latviskuos identitatis kastrāceju – latgalīšam ir vareiba nūleigt siermu publiskuos runys specialistu, kas ir bejuse personeigi pazeistama ar Enzelinu i specialists par lobu naudu, īguldūt laiku i centeibu, izvyngrynuos latgalīti laukā nu latgalīšu akcenta. Zynuotnisku datu par metodis efektivitati nav, vysleidza ir zynoms, ka ir gadīņi, kod akcents palīk ari piec itaidim pasuocīņim i latgalīšam ir “juomeklej cyti izaicynuojumi” omotā, kur akcents nav īrūbežojūšais faktors. Prūtams, itei diskriminacejys prakse veidoj lelu spīdīni uz jaunajim vacuokim, kas pījam lāmumu ar bārnu narunuot latgaliski.

Nu vīnys pusis vyss breineigai – latvīšu volūdai juobyun pareizai, īpaši publiskai runai. Nu ītrys pusis – ar kaidom tīseibom Latgolā dzims, Latgolys latvīšu volūdā izaudzynuots i caur tū (permanentu) akcentu dabojušais Latgolys latvīts teik diskrimināts nu vaļsts/privatu organizaceju pusis kūpnacionalā leidzīnī?

I te mes runojam par situacejom, kod cylvāks augstā leizīnī zyna latvīšu literarū volūdu i dorbam napīcīšamuos niansis, vys runoj ar akcentu. Kai var byut situaceja, ka cylvāks ir bejs (Latgolys) latvīts vysu sovu dzeivi, runuojs latviski, dzeivuojs (Latgolys) latvīšu kultūrvidē i ar vysu tū pieški teik atzeits par “nadereigu” latvīti nu ju vysbīžuok naatkareiga/naītekmejama akcenta deļ?

Prakse, kurā latgalīši teik izslāgti nu spēlis, roda nagūdeigu konkurencis pīkšrūceibu cytu nūvodu cylvākim i nav taisneiga pret Latgolys latvīšim. Itaidai praksei ir definīceja – prakse saucās “diskriminaceja”.

Ir skaidrs, ka itei diskriminacejys prakse bolstās iz “tradiceju”, kas valkās nu autoritarajim volūdys vuorgu laikim, kod ar spāku tyka raudzeits latgalīšu volūdu nūlikt iz vīna plaukteņa ar lībīšim. Loba ziņa ir ka myusu laiks ļaun itaidys tradicejys izviļkt gaismā i tikt ar jom golā.

Skreine.org raudzeis nūskaidruot situacejai attīcynojamū normativū reguliejumi. Pietejumu pasuokt paleidzēja breineiga kurzemneica Elīna i juos atlasis video TV2. Intervejā ir aizskorts akcenta (itamā gadīnī – “ventiņu”) vaicuojums, iz kuo pamata Skreine.org pīpraseja skaidruojumu Vaļsts volūdys centram i sajēme na vysai puorlīcynūšu skaidruojumu.

1.Elīnys atlasis intervejys video TV2:

Ar katru sekundi arvien trakāk un trakāk. o_O

Posted by Spoki on Tuesday, September 29, 2015

 

2.Skreine.org īsnāgums Vaļsts volūdys centram:

E-iesnieguma adresāts: Valsts valodas centrs
Virsraksts: Ventiņu diskriminācijas leģitimitāte pamatojums

TV2 atlasē, kandidātes Elīnas Mēlbārdes intervijā no komisijas locekļiem izskan sekojoši jautājumu/paziņojumi:

“Tu runā ta kā ventiš?”
“Tu domā ka tā televīzijā kāds raidījuma vadītājs varētu runāt?”
“Un kā Tu to dabūsi ārā no sevis, to ventiš?”

https://www.facebook.com/Spokilv/videos/904729122908154

Vai darba devējam ir tiesības “ventiš” pozicionēt kā šķērsli darbam raidījuma vadītāja lomā un kāpēc tas ir “jādabū no sevis ārā” lai saņemtu darbu TV2/MTG?

Vai šajā gadījumā potenciālā darbiniece netiek diskriminēta?

Vai darba devējs pārkāpj normatīvos aktus, pielietojot šādu atlases taktiku?

Vai VVC saskata šajā intervijā (Elīnas runā) elementus, kas ir pietiekams pamats apgalvot, ka Elīnas latviešu valoda nav atbilstoša?

Ja darba devējs ir noēmis izvirzīt prasības kandidāta latviešu valodas lietojumam saistībā izlokšņu, akcentu etc jautājumiem, kādi ir spēkā esošie normatīvi, pret kuriem valodas lietojums ir mērāms, kādā veidā ir noteikta metodika atbilstības noteikšanai un kādas ir kvalifikācijas prasības speciālistiem, kas ir kompetenti šādu izvērtējumu veikt?

3.VVC atsacejums:

vvc1vvc2vvc3

————————————————————————————————–

Skreine.org skaita, ka īsnāgums nav atsaceits piec byuteibys. Iz vaicuojumu par kvalifikacejys praseibom atsaceit ka “uzskatām, ka nav pamata apšaubīt… komisijas locekļu… lietpratību…” ir dreižuok subjektivs vīdūklis par personalejom i ni vaira.

Skreine.org aicynoj sasazynuot ar myusim gadīņī ka jyusim ir informaceja par lītom, kas paleidzēs izpieteit vaicuojumu par diskriminaceju iz akcentu pamata. Rokstit epostu voi zini Facebook – http://skreine.org/about/.

Par latgaliešu valodas lietošanu – cietumsods? December 28, 2015 4 komentari

Fakts, ka pirmskara Latvijā autoritārais režīms pakāpeniski aizliedza latgaliešu valodu, ir vispārzināms. Pētot tēmu, atklājas tiešām neglīta aina. Valerjans Ivanovs grāmatā “Latgaļu etnocīds – noliegtā civilizācija” apgalvo, ka par latgaliešu valodas lietošanu bija iespējams iedzīvieties ne vien ievērojamā naudas sodā, bet arī triju mēnešu cietumsodā:

ivanovs

VĪTVUORDI – LATGOLYS KULTURVIESTURISKAIS MONTUOJUMS: SAGLOBUOŠONYS PROBLEMYS I ĪSPIEJIS December 27, 2015 Darokst kū na viņ

Andra Zubko-Melne

 

Latgola ir eipašs Latvejis nūvods ar sovu viesturi – tū cīši ītekmiejuse ari sābru vaļstu kultura. Viesturis guojumā ir pasastyprynuojušuos atškireibys nu puorejuos Latvejis teritorejis. Svareiguokuos tuo izpausmis ir katuoļticeiba, latgalīšu raksteiba iz pūļu ortografejis bazis, raibs etniskais sastuovs i svešzemu gryutais ekonomiskais jiugs.

Itī viesturis procesi ir ītekmiejuši ari vītvuordus. Sādžu(aba solu) nūsaukumi, kuruos dzeivuoja Latgolys teritorejā ir golvonī vītvuordi jau vairuokus godu symtus.

Izīšona iz vīnsātom Latgolā suocēs viņ XX gs. suokumā piec Stolipina agrāruos reformys, bet process turpynuojuos ari piec 1. pasauļa kara.

Izejūt iz vīnsātom, sātys i saimisteibys puorsvorā tyka numereitys, bet ļauds apvydā orientiejuos piec sādžys nūsaukuma i vīnsātys saiminīka vuorda, tāva vuorda voi palamis, kū sadzeivē lītuoja saimisteibys identificiešonai. Pīmāram, tāvs beja Geronims, tautā sauce par Gerusu, a saimi sauce par Gerusānim.

Sātu vuordi Latgolā beja cīši reši, puorsvorā tuos beja jaunsaimisteibys, kurys daškeire 20.gs. 20.-30.g. agraruos reformys laikā, sadolūt muižu eipašumus, kai ari atseviškys vīnsātys – foļvarkys voi mežsorgu sātys, kas beja nūstuok nu pošys sādžys.

Latgolys sādžys aba solys, kū niu saucam par cīmim i kuru saknis īsastīp vairuokūs godu symtūs, atsarūn krystceļūs, partū, ka jau 1991.godā lykums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” nūsacieja, ka lauku apdzeivuotuos vītys ir cīmi i vīnsātys.

Pi tam cīmu kategorejā var īskaiteit lauku apdzeivuotuos vītys, kuruos ir viesturiski rodusēs voi teik plānuota koncentrāta apbyuve i kuruos dzeivoj pastuoveigī īdzeivuotuoji, pi tam cīmu robežys nūsoka vītejuos pošvaļdeibys teritorejis plānuojumā.

1999.godā pošvaļdeibys cīma statusus suoka apstyprynuot ar oficialim lāmumim i puorsvorā Latgolys pošvaļdeibys apstyprynuoja gondreiž vysus viesturiskūs cīmus, kaut gon leluokuo daļa Latgolys cīmu piec definicejis jau tymā laikā naatbylda spākā asūšajai lykumdūšonai, cīmu rūbežis gon natika apstiprynuotys.

2001.godā, suocūt kruot adrešu informaceju Vaļsts adrešu reģistrā, veiduojuos situacejis, kod daļā apstyprynuotū cīmu natyka reģistreita nivīna sāta, Adrešu reģistrs par itū faktu informēja pošvaļdeibys, bet tikai nadaudz pošvaļdeibu, itaidus cīmus likvidēja, leluokajā daļā pošvaļdeibu formali itī cīmi eksistej ari šudiņ.

Niu, kod vysom sātom Latgolā ir daškierta adrese, kurā ir vīnsātys nūsaukums, pošvaļdeibys teik vadynuotys likvidēt naatbylstūšūs cīma statusus aba atstuot pošvaļdeibā viņ cīmus, kas atbylst  spākā esūšajam Administrativū teritoreju i apdzeivuotū vītu lykumam.

Vaļsts zemis dīnasts itūgod ir suocs cīmu rūbežu i tū statusu preciziešonu, nūsyutūt pošvaļdeibom informaceju par cīmim, kuri naatbylst itaidam statusam.

Ir pošvaļdeibys (!!!), kurys atsasauc itam aicynuojumam. Pīmāram, vysvaira cīmu likvideits Ruguoju nūvodā – 107 cīmi. Itymā nūvodā cīma statusu ir saglobuojuši viņ 3 cīmi, kurūs ir koncentreita apbyuve, puorejā nūvoda teritorejā ir vīnsātys. Leidzeigi dariejs ir Varakļuonu nūvods, kurā ari ir palykuši viņ 3 cīmi.

Itai teik izjauktys Latgolys kulturviesturiskuos tradicejis i nūvoda teritoreja kliust bezpersoniska. Sova lūma te irā Latgolys etnografiskū rūbežu sagraušonai, pīmāram, Varakļuoni atsarūn Vidzemis reģionā, kuram Latgolys kulturviesturiskuos vierteibys ir svešys.

Varakļuonu nūvods pyrms cīmu likvidacejis 2010. godā mieginuo cīma nūsaukumus saglobuot, īkļaunūt tūs vīnsātu nūsaukumūs, pīmāram, Mazo Cauņu Aizupītes voi Vēršuzepu Robežnieki, bet storp tīm beja ari na vysai veiksmeigi vuordu salykumi kai Lielo Leimaņu Leimaņi voi Smilšukalna Lāčukalns. Tūmār, ja obeji nūsaukumi ir gari i na vysod sadereigi, tūs drūši viņ praktiski lītoit beja gryuteibys i jau pēc goda itū lāmumu atcēle i pījēme lāmumu par cīma statusa likvidaceju, atstuojūt lauku teritorejā viņ vīnsātu nūsaukumus.

Principā ir suocīs ituo Latgolys kulturviesturiskuo montojuma likvidacejis process, partū ka absoluti nav dūmuots par tuo viesturiskū saglobuošonu. Publiski pīejamajā adrešu reģistrā Ruguoju nūvodā vairs naatrūnam nikaidys zinis par viesturiskajim cīmim, bet Varakļuonu nūvods ir izdariejs lobu dorbu koč iz nailgu laiku sātu nūsaukumūs ītvarūt arī cīma nūsaukumus. Itymā nūvodā apsaverūt Adrešu reģistrā vīnsātys adresis viesturi, radzam, ka Alksnāji ir bejuši Višņevsku Alksnāji voi Odumiņi ir Robežveipu Odumiņi, tai, ari piec godiem varēsim atrast viesturiskū sakni, preteimā, Ruguoju nūvodam.

Palīk vaicuojums, voi eistyn vysom pošvaļdeibom pyrms cīmu likvidacejis ir juodora kai Varakļuonu nūvodam kab piec godim jebkurš varātu atrast viesturiskūs datus?

Pādejū 10 godu laikā Latgola jau ir pagaisynuojuse apmāram 200 cīmus, izslādzūt nu Adrešu reģistra tukšūs cīmus. Izpietejūt kūpejū situaceju Latgolys nūvodūs varam secynuot, ka cīma statusam pošu reizi naatbylst vēļ apmāram 4800 cīmu, voi ari tī ir lamti izniceibai? Nu itīm cīmim apmāram 200 cīmūs Adrešu reģistrā nav reģistreita nivīna sāta.

Latgolys reģions ir vīneiguo vīta Latvejā, kur var saglobuot latgalīšu volūdu i veicynuot tuos atteisteibu, bet reši kurā Latgolys pošvaļdeibā vītvuordi atbylst latgalīšu rokstu volūdai. Vysu pošvaļdeibu īlu nūsaukumi ir atbylstūši viņ latvīšu literarajai volūdai.

Pietejūt cīmu nosaukumus, var secynuot, ka vyslatgaliskuokī Latgolā ir Cyblys, Baļtinovys, Kuorsovys nūvods, daļa Ludzys i Rēzeknis nūvoda pogostu i atsevišķi pogosti citūs nūvadūs. Biedeiguok ir ar pošim pogostu nūsaukumim, partū ka Nautrāni vys vēļ ir Nautrēni, Leiksna ir Līksna i Rundāni ir Rundēni, itaidu pīmāru ir daudzi. Bīži ari latviskuotī pogostu centri nateik puorsaukti atpakaļ latgalīšu volūdā, partū ka gon pogostu nūsaukumi, gon cīmu nosaukumi ir ietvarti školu i cytu sabīdriskū īstuožu nūsaukumūs i mainūt vīnu ir juomaina vērtine cytu nūsaukumu. Pogostūs ir arī taidis situacejis, kod, pīmāram, pogosta nūsaukums ir Griškāni, a cīms ir Greiškani, taipat pogosts ir Šķilbēni a cīms Škilbani.

Ka cīmu nosaukumi, kas pastuov vairuokus godsymtus Latgolā ir stypri īsasakņuojuši, tod jaunūs sātys vuordus, kas rodušīs pādejū 20 godu laikā Latgolā pījimt vēļ ir gryuši, partū ka bīži tī ir bezpersoniski i muoksleigi radeiti. Kaidi tod ir itī jaunī  sātu vuordi?

Cīši daudzim sātys vuords tūmār asociejās tikai ar cīma vuordu, partū daudzi ir sātu, kas nūsauktys sādžys (voi cīma) vuordā, bet taida sāta cīmā var byut viņ vīna, partū ka pogosta robežuos sātys vuords navar atsakuortuot. Itaiduos situacejuos ir atrosti vysaidi cytaidi pajiemīni. Pīmāram, sātys vuorda nūsaukumā tyka īkļauta viesturiskuo sātu numeraceja cīmā, tūmār tei na vysur tyka atļauta i taidu vīnsātu saleidzynūši nav daudzi, koč i ir izjāmumi, partū ka Daugovpiļs nūvoda Naujinis i Malinovys pogostā itaida sātu numeraceja ar sādžys (cīma) nūsaukumu ir cīši izplateita, pīmāram Sandarišķi 3, Kreipāni 11 voi Vasiļova 149, pi tam numeracejai nav nikaidys kuorteibys.

Vēļ vīns rysynuojums ir nūsaukt vīnu vīnsātu latvīšu volūdā, bet ūtru latgalīšu volūdā, pīmāram, Ūzulmuižys pogosta Pilskalna cīmā, kurā reģistreitys 2 vīnsātys, vīnai nūsaukums Pilskalns, bet ūtrai Piļskolns, bet diez voi itī leidzeigī nūsaukumi paleidz orientētīs apvydā?

Dīvamžāļ Latgolys sātys vuordi cīši reši ir latgalīšu volūdai atbylstūši (pīm. Olūti, Batviņi, Vonogleiči), vālamū latgaliskū nosaukumu reģistrēt traucej arī pīraksta forma atbilstūši latvīšu literaruos volūdis pareizraksteibai.

Parosti pogosta teritorejā nav vairuok kai 10-15 vīnsātu nūsaukumu latgalīšu rokstu volūdā. Līderi latgaliskū vīnsātu nūsaukumu ziņā ir Rēzeknis nūvoda Drycanu, Nautrānu i Veremu pogosti.

Bīži sātys vuordu nūsaukumi ir saisteiti ar nostalgeju voi atmiņom i Latgolys sātom dūti nūsaukumi – Cerība, Vīzijas, Atmoda, Atmiņu ceļi, Vectēvi, Dzimta, Senči, Dzimtene, Dzīvības sakne, Laimes aka, Patrioti, Dzimtie plašumi, Mīļā zeme, Tēva mājas voi Mantojums tī zynomā mārā sasauc ar Latgolys ikdīnu.

Prūtams, dominejūšī sātys vuordi ir augu, dobys objektu, paruodeibu i dzeivinīku izceļsmis nūsaukumi, bet daudzi ir ari personvuordu nūsaukumi, pīmāram Sandras, Pāveli, Broņislavi, Līgas, Vitas, Jūlijas voi Malvīnes, nadaudzi nūsaukumu ir darynuoti piec uzvuordim. Interesna, ka ir ari nūsaukumi, kas dūti piec dzymtuos vītys, tai, pīmāram, Baļtinovys nūvodā ir vīnsāta Nautrēni, Aglyunā – Balvi, bet Indrys pogostā ir Dunavieši i Drycanūs – Kalupieši.

Jemūt vārā raibū etniskū sastuovu Latgolā ir vīnsātys, kas nūsauktys svešvuordūs i pieraksteitys latvīšu volūtā, pīmāram Gorizonti, Rodničoks voi Georgīnes.

Interesna ir tys, ka Krogasētas cīmā atsarūn Krūgasātas sāta i ari ūtraiž – Rūbežkolna cīmā ir Robežkalna sāta. Rūnās vaicuojums, voi ikdīnā teišom lītoj ituos divejis atškireiguos formys sātys i cīma nūsaukumā?

I kai orientētīs apvydā, kurā ir viņ vīnsātu nūsaukumi, kurus pat vītejī īdzeivuotuoji navar atpazeit, pavaicojūt ceļu leidz kaidai vīnsātai?

Vīnsātu nūruodis, kas paleidzātu aizmierst vacū cīmu sistemu i īgaumēt jaunū, ir radzamys reši.

Kaida atškireibys zeime byus sātom, ka vaicuosim Puķīšu sātu i Pučeišu sātu voi Līču i Leiču sātys, kas atsarūn vīnā pogostā? Itaidu pīmāru ir pīteikūši i tī nabyut naveicynoj vītys identificeišonu apvydā i nūuordūt Latgolys cīmu sistemu, degradejūt cīmu nūsaukumus kai vītvuordus, mes varam sasadūrt ar piļneigu haosu vītys identificeišonys ziņā.

Lai saglobuotu Latgolys kulturviesturiskū montuojumu cytom paaudzem svareiga ir vītvuorda pīroksta forma. Saskaņā ar Vītvuordu informacejis nūteikumim vītvuordus Latvejā veidoj latvīšu volūdā atbylstūši latvīšu volūdys normom, kas bīži ir par trauciekli pareizam vītvuorda pīrokstam.

Latgolā ir ari taidi nūsaukumi, kuru nūzeimi zyna viņ vacuokuo goda guojuma cylvāki, partū ka vuords ir lobskaneigs obejuos volūduos, viņ kotrā volūdā tam ir sova nūzeime, pīmāram, Ūdeņi, cīši labi skaņ latvīšu volūdā, bet viņ ratais zyna, ka nūsaukums nav cielīs nu vuorda yudins, bet nu vuorda ūds. Itymā situacejā lobuoks byutu divkuoršais pīroksts Odiņi (Ūdeņi), leidzeigi ir Stīgas (Steigas), itaids pīroksts paleidz saglobuot vuorda izcelsmi, bet risks tam ir latgaliskuo nūsaukuma pagaisynuošona, partū ka bīži nu paralelnūsaukuma vīnkuorši atsasoka. Rysynuojums ite varātu byut, ka nūsaukumus Latgolā raksteitu, jemūt par primarū latgaliskū formu i latviskū formu līkūt īkovuos, bet škierslis tam ir pareizraksteibys atškireibys.

Itaids rysynuojums izbeigtu ari situaceju, kas volda pošu reizi, kod daudzuos pošvaļdeibuos cīmu nūsaukumi ir viņ latvīšu volūdā voi ari naatbylst ni latvīšu, ni latgalīšu izrunai, bet tī nav pretrunā ar myusdīnu latvīšu volūdys normom. Pīmāram, daudzi kur cīmu nūsaukumim vīna vuorda daļa ir latgalīšu volūdā, ūtra latvīšu literarajā volūdā  – Vuškusala, Ozupiene, Vacumnieki, Vuškārnieki, Vecsloboda voi Kozubērži .

Daudzi nūsaukumu naatbylst vītejai izrunai kai Bērži, Bēšoni, Dērvaniene voi Dubļava.

Pielāgojūt nūsaukumu latvīšu volūtai, teik pazaudeiti burti, pīm., Ausala, kam byutu juobyut Ausssalai voi ari iestorpynuoti papyldus burti kai Gorsvani, kam byutu juobyut Guorsanim voi Krišjāņi, kam juobyut Krišanim.

Veidojās absurdys situacejis, kod pogosta rūbeža šķeļ viesturiskuos cīma rūbežys i cīms atsarūn divejūs pogostūs i kotrā pogostā cīma nūsaukums atsaškir, pīmāram – Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā Augstikalni, bet cīma ūtrei daļa, kas atsarūn Kuorsovys nūvoda Mežavydu pogostā ir Augstīkolni.

Atškireibys ir ari vīna nūvoda pogostūs, pīmāram – Rēzeknis nūvoda Rikovys pogostā – Piertnīki, bet Sakstagola – Pertnīki, taipat i Rībeņu nūvoda Stabuļnīkūs – Zvērgža Varaža, bet Seiļukolnā Zviergža Varaža, taipat Rēzeknis nūvoda Nautrānūs ir Rogozas, bet aiz rūbežys Iļžukolnā Rogozi. Itaidu pīmāru ir cīši daudzi.

Skumeiguokais ir tys, ka nūsaukumi ar klaidom suokuši īsasakņuot i ir cīši lela pretesteiba nu pošvaļdeibu pusis koč kū maineit. 2007.godā LĢIA ir izdavuse gruomotu „Latvijas ciemi”, kurā tyka nūruodeitys naprecizuos oficiāluo cīmu nūsaukumu formys. Itei gruomota tyka nūdūta kotrai Latvejis pošvaļdeibai, bet īteikumi reši, kod teik jimti vārā.

Lels juceklis pošu reizi volda vysaiduos datu bazēs i normativajūs aktūs, kas saisteiti ar vītvuordim. Pīmāram, pošvaļdeibu teritorejis atteisteibys dokumentūs teik izmontuota grafiskuo daļa, atbylstūši LĢIA topografiskuos kartis pamatnei, kur dobys objektu vītvuordi ir izlykki atbylstūši vītvuordu datu bazei, bet teksta daļā izmontuotys cyti datu olūti, MK lykumu i nūteikumu pīlykumi, kas sovā storpā nav savītuoti. Pīmāram, Rēzeknis nūvodā topografiskajā kartē ir Soloja ezers, bet teksta daļā ir nūruodeits publiskais azars – Salāja ezers (ar divejim papyldus nūsaukumim – Lakstīgalu ezers un Solovju ezers, atbylstūši Civillykuma I pīlykumam), taipat teksta daļā nūruodeita Rēzeknis upis pītaka Lūzena (ite nāatrodu atsauci uz nūsaukuma olūtu), kas topografiskajā kartē ir Liužonka.

Autoceļu reģistrā celi ari teik apzeimeiti ar apdzeivuotys vītys nūsaukumu, tai tod vītvuordu, bet ari itymā reģistrā nūsaukumi bīži naatbylst cīma oficialajam nūsaukumam. Itaidys sovā storpā nasavītuotys datu bazis, kuru nav moz un kuruos teik izmontuoti vītvuordi, tūs viņ degradej.

Vīgluokais ceļš ir vysus vītvuordus latviskuot, bet kur tod paliks kulturviesturiskais montuojums i, voi tod tei nav boguoteiba, ka myusu volūdai ir vairuokys formys? Valsts volūdys lykuma 3.panta 4.apakšpunkts nūsoka, ka Valsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu, bet tymā pošā laikā normativī akti tū na viņ neveicynoj, bet ari degradej.

Svareigi byutu Adrešu reģistra publiskū daļi papyldynuot ar informaceju par pagaisušajīm cīmim, lai tī tyktu saglobuoti kai Latgolys viesturis sastuovdaļa, i nuokūtnē jebkuram interesentam byutu pīejama informaceja par paguotni. Vītvuordu datubazi papyldynuot ar vītvuordu nūsaukumim latgalīšu rokstu volūdā, atbylstūši latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibai. Valstī byutu juoveicynoj vysaidu datu bazu savītojameiba, kuruos teik izmontuoti vītvuordi.

Latgolai napīcīšama vītvuordu kai kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonys programma, kurys ītvorūs varātu apkūpuot i pīsaisteit ģeografiskuom koordinatom ari mikrotoponimus, kurim ari ir kulturviesturiska nūzeime, daudzuos Latgolys školuos, vysaiduos studentu, volūdnīku i nūvodpietnīku ekspedicejuos teik vuokti itī vierteigī materiāli, bet na vysod tī teikk apkūpuoti i ar godim tūs kliust gryušuok identificēt dobā. Itū informaceju ir svareigi īkļaut datubazī i identificēt tuo atsarašonuos vītu. Svareigi byutu izkruot datubazī ari vītvuordu izrunys, atbylstūši vītejai izlūksnei, tū fonetiskū skaniejumu, partū ka na vysod raksteitais sakreit ar izrunu, lobi byutu īkļaut ari eisu anotaceju par vītvuorda izcelsmi, ka taida vēļ ir sasaglobuojuse.

Latgolys problema kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonai ir ari karšu tryukums latgalīšu volūdā. Bīži viņ vītvuordu pīrokstu rauga pietēt vaicojūt vacuos kartis, bet tymuos Latgolys vītvuordi ir gon pūliskuoti, gon krīviskuoti, gon vuociskuoti, gon latviskuoti, kas absoluti nasnādz prīškstotu par vītvuordu. Pīmāram, poguojušuo godsimta 30.godu Latvejis topografiskajā kartē. vītvuordi ir pavysam napareizi latviskuoti, pīmāram Īvulāni ir Ievulēni i Kuciņi ir Kucēni.

Latgolai cīši napīcīšamys kartis latgalīšu volūdā, lai varātu vītvuordus attāluot oriģinālvolūdā, a na pielāgojūt latvīšu literarajai volūdai.

Bīži var sasastapt ar situaceju, ka sabīdreibai ir cīši vyspuoriejys zynuošonys par Latgolys viesturi i kulturu, pīmāram, skaitūt pošvaļdeibys vadeituoja vīdūkli žurnalā „IR” juosecynoj, ka pat augstom omotpersonom tryukst viesturiskuos izpratnis par Latgolys kulturviesturi, partū ka intervejā ir skaidri pasaceits, citējusādžas ir mantojums, no kura vajadzētu atbrīvoties, kā orientierus atstājot novadus, pagastus un mājas.”

Secinuojums, ja sātys vuords byus eksotisks voi interesns kai, pīmāram, Skorpionu lauks, Pirmā mīla voi Paradīzes stūrītis, tod tūs īgaumēt i atpazeit byus vīgļuok, bet, ka byus juovaicoj Liepas, Liepiņas, Liepaines, Lieplejas, Liepzari, Liepziedi, Liepkrasti, Liepāres voi Liepkalni, tod dīz voi tik vīgli byus atpazeit, kuram saiminīkam pogostā ir kurs nu itīm sātys nūsaukumiem.

Vītvuordam ar viesturi i identitati vysod ir leluoks spāks, dīvamžāļ na kotrs tū var nūviertēt i apsveicami ir tī uzjiemieji, kas sovus uzjāmumus sauc vītvuordūs – Tyltasola, Cukrasāta, Muolakolns voi Rekļagols, partū ka atškireibā nu sātys vuordim, uzjāmumu nūsaukumūs var izmontuot ari latiņu burtus i tys ari ir vīns nu veidiem vītvuorda saglobuošonai.

Vītvuordu saglobuošonā svareiga lūma ir sabīdreibai. Dīvamžāļ bīži daīt sasastapt ar pošu golvonū – zynuošonu tryukumu, kū ir sekmiejs tys, ka Latgolys viesture, leidz ar tū ari kultura ir atškireiga nu puorejuos Latvejis teritorejis, bet tymuos pošuos vuiceibu programmuos, tys teik pasnāgts cīši vierspuseigi.

Cīši napīcīšams Latgolys školuos īvīst apleicīnis vuiceibu, bet viesturis i literaturys vuiceibu programmuos padzilinuoti apsavērt Latgolys kulturviesturi, kur vīna nu sadaļom varātu byut ari Latgolys vītvuordi. Eiss apleicīnis vuiceibu kurss kotrā nūvodā byutu napīcīšams arī pašvaļdeibu darbinīkim.

Vacajīm vītvuordim rakstureiga kūpeiga pamatpazeime – tī nikod nav rodušīs taipat viņ, iz lobu laimi, kai tys bīži beja vāruojams pādejuos zemis reformys nūrisis laikā, tie vysod ītvārušs sevī volūdu, nūtykumus – viesturiskū saturu i tī veidoj naatjemamu nacionalū boguoteibu, žāļ, ka tū na vysod var nūviertēt myusu īriedni.

Pīmāram, cīms Kitkova šudiņ myusim nikuo naizsoka, bet izarod, ka tuo izcelsme saisteita ar tū, ka ogruok na vysai augleigā i zamā teritorejā labi pasadeve sīna ražys i sīnu puordeve veikšūs – tūs saucūt par kitkom (kitkys). Dīvamžāļ itī skaidruojumi na vysod ir sasaglobuojuši da myusdīnu, bet tei ir Latgolys viesture, myusu saknis, kas byutu juosagloboj cytom paaudzem.

Andra Zubko-Melne, 2012.

Kaķēns, kas atteicās no … dzimtenes May 18, 2015 9 komentari

angry560

(Ekrānšāviņš Youtube)

Paņemot Riebiņu novada karti un savienojot uz tās trīs punktus – Pastaru vējdzirnavas, Vydsmuižas Romas katoļu baznīcu un Ceperu ezeru, izveidojas trjstūris, uz kura malas, Ceperu ezera stūrī ierāvusies, artodas Kaupēru sādža. Te atrodas Kaupēru Ontuona dzimtās mājas, Ontuonam ir brālis Izidors Jelgavā, Izidoram ir dēls – Renārs, arī Kaupērs.

Lai arī tā īsti nekad “neiznācis no skapja” ar savām latgaliskajām saknēm (daiļradē velti meklēt latgaliskus elementus), “Prāta Vētras” Renārs Kaupers latgaliešiem bija savējais, myusejais nu Kaupieru. Taču šogad viss ir mainījies – “Prāta Vētra” ir paziņojusi par to, ka šogad Latgale vairs netiek iekļauta “vislatvijas” koncerttūrē, jo “vēl vairāk cilvēku ir izbraukuši no valsts, un ekonomiskā situācija ir pasliktinājusies” (protams, grupas menedžments nav spējīgs sniegt jebkādu racionālu pamatojumu tieši Latgales izslēgšanai, jo lēmumu pieņemšanai, acīmredzot, pilnīgi pietiek ar klišejām). Koncerti notiks Valmierā, Jelgavā, Ventspilī un Rīgā, bet Renārs latgaliešiem no savējā ir kļuvis par nejaušu svešinieku.

Protams – bizness ir bizness, Prāta Vētra nav labdarības organizācija. Neviens nevienam neko nav parādā. Ja Preiļos nav piķis, tad tur nav jākoncertē. Vienkārši, no vienas puses. No otras puses – mūzika un cilvēks nav tikai cipari. Renārs kā mākslinieks ir rezultāts ļoti kompleksiem procesiem. Vai nav tā, ka bērnībā Latgales gaisā uzķertās vējdzirnavu un baznīcu torņu rezonanses ir tas elements, kas Renāram palīdz salikt notis pareizā rakstā? Vai nav tā, ka vārdi Renāra lirikai ir atskaņas no ģenētiskā atmiņas līmenī nodotām dzimtas godu dziesmām? Latgalei kanoniskais tēvavārds un uzvārdciems – noblesse oblige [1].

Pašreizējais ģeopolitiskais fons Prāta Vētras rīcību padara vēl pretrunīgāku. Nevienam nav noslēpums, ka pašlaik norisinās informatīvais karš starp austrumu un rietumu ideoloģijām, un Latgale pašlaik atrodas uz frontes līnijas. Skatuve, uz kuras šovasar neuzstāsies Prāta Vētra, tukša nepaliks – ar lielu varbūtību tur uzstāsies kārtējā “Diskoteka Avarija” no Krievijas ar savu dienaskārtību. Prāta Vētra turpinās būt latviski patriotiska, taču darīs to no droša un savtīgi izdevīga attāluma.

Atgriežoties pie cipariem – ja jau galvenais koncerta raksturlielums ir eur/dziesma, tad nav vērts izmainīties sīkumos. Nebrauciet uz Valmieru un Ventspili, dragājiet uz Maskavu. Manēžas laukumā jūs koncertā būs vairāk cilvēku, kā Valmierā ir iedzīvotāju. Protams, Krievijas estrādei ir sava specifika, taču jums jau ir laba koncertpieredze šajā valstī (vairāk kā 20 Prāta Vētras koncerti Krievijas Federācijā 2013. un 2014. gadā). Josifs Kobzons jums tēvišķi norādīs ideoloģisko virzienu un Oļegs Gazmanovs ierādīs skatuves horeogrāfijas smalkumus.

Un protams – turpiniet pieslīpēt krievu valodu. Viļa Lāča karjera ir spilgts apliecinājums tam, ka zināmā apstākļu sakritībā Renāram, ņemot vērā esošās iestrādes Krievijas virzienā, varētu tikt iespēja noteikt repertuāru un tūres maršrutu ne tikai savā grupā, bet krietni plašākā darbības apgabalā.

Nevajag izmainīties sīkumos. Brauciet uz Maskavu vai tomēr brauciet uz Latgali, kas jūs joprojām gaida savā beznosacījumu sirsnībā. Abos gadījumos viss būs pa īstam.

[1] fr. – stāvoklis uzliek pienākumus.

 

Prezidenta amata kandidats Bondars atbolsta latgalīšu volūdu April 23, 2015 Darokst kū na viņ

bondrsAtsokūt iz Skreine.org vaicuojumu, Vaļsts prezidenta amata kandidats Mārtiņš Bondars izsaceja taišņu i napuorprūtamu atspaidu latgalīšu volūdai i identitatei:

“Mūsdienu Latvijā, nenoliedzami, ir jāstiprina reģionālās indentitātes. Tāpēc būtiski atzīt latgaliešu valodu visos valsts līmeņos, sekmējot tās lietošanu valsts plašsaziņas līdzekļos un mācīšanu skolās. Noteikti jāveic arī citi pasākumi, kas ļautu to patiesi saglabāt, aizsargāt un attīstīt.

Bez tam, zināms, ka valsts valodas likumā ir noteikts, ka latgaliešu rakstu valoda ir Latvijas valsts valodas (latviešu valodas) neatņemama sastāvdaļa.”

Par karogu un kroni February 5, 2015 Darokst kū na viņ

monarhi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Droši var apgalvot, ka Latgales karogs nedēļas laikā nacionālā līmenī ir piedzīvojis vairāk uzmanības nekā iepriekšējos četros gados. Viss iesākās ar prokrievisku darboņu provokāciju, izķēpājot karogu ar separātiskiem uzrakstiem [1.]. Latgales sabiedrība diezgan saliedēti izteica nosodījumu karoga zaimošanai, Drošības policija ierosināja izmeklēšanu, un kad jau likās, ka informatīvais uzbrukums ir veiksmīgi atvairīts, apdraudējums karogam ir parādījies no negaidītas puses – no Latvijas valsts.

Heraldikas komisijai, kas vēl pāris mēnešus atpakaļ paziņoja, ka “Latgales karoga apstiprināšana nav komisijas dienaskārtībā”, tagad tas netraucē nosaukt Latgales karogu par “muļķību”. Neskatoties uz to, ka uz Livonijas hercogistes simboliku (sudraba grifs uz sarkana fona) vienādas tiesības ir gan Latgalei, gan Vidzemei, komisija atsaucas uz faktu, ka 1930. gadā ir pieņemts un 2012. gadā (divi gadi pēc tam, kā ir ticis iesvētīts Latgales karogs) pāratjaunots likums, kurā ar vieglu roku Vidzemei esot piešķirta vēsturiskā hercogistes simbolika (sudraba grifs uz sarkana fona), nu bet Latgalei – salipināts “sakasītis” no tā, kas palika pāri – spoguļattēlā apgriests (kam heraldikā ir ne maza nozīme) grifs uz zila fona[2.].

Pārskatīju pieejamos pierakstus par minēto laika posmu. Atradu informāciju par Latgales vietvārdu letonizāciju, par to, kā latgaliešu valoda Latgalē plānveidīgi tika izspiesta no valsts un pašvaldību iestādēm, skolām, ir informācija, ka divdesmitajos gados, izstrādājot Satversmi, netika ievērota vienošanās starp latgaliešiem un pārnovadniekiem par latgaliešu valodas nostiprināšanu konstitūcijā, pret ko latgalieši nobalsoja ar kājām. Vienīgais, ko neatradu – apliecinājumus tam, ka latgalieši ir pieņēmuši lēmumu par atteikšanos no Livonijas perioda simbolikas.

Pašreizējā situācija ap karogu ir lieliska iespēja Latgales pašvaldībām beidzot iztaisnot muguru un parādīt stāju, aizstāvot Latgales simboliku. Kā ziņo 46.lv, Latgales Plānošanas reģiona vadītāja Alīna Gendele ir pieņēmusi uzdevumu Latgales karogu formāli apstiprināt[3.]. Pašlaik izskatās, ka valsts parūpēsies, lai šis uzdevums nebūtu pārāk vienkāršs. Ja valsts nolemj kārtējo reizi norobežoties no Latgales un celt pretenzijas pret mūsu karogu – ir plāns B. Latgaliešiem pietiks ar reģiona pārvaldes līmenī pieņemtiem karoga lietošanas noteikumiem. Pašlaik svarīgākais ir saglabāt tautā aizgājušo karogu nemainītu, neizpatīkot birokrātu iegribām, kuri labprāt redzētu uz karoga Latgales grifu bez kroņa, uz ceļiem un ar svilpaunieku rokās zobena vietā.

Tāpat ir izskanējušas dažādas runas, ka karoga lietošana pašvaldībās neesot pieļaujama. Esmu pārliecināts, ka Latgales ļaudis solidarizēsies ar Balvu un Viļakas novada pašvaldībām, pie kurām ikdienā lepni plīvo Latgales karogs[3.]. Arī pārējām pašvaldībām ir laiks parādīt, kas tām rūp vairāk – Latgales lepnums vai Rīgas birokrātu iedomas. Ja gadījumā domē atrodas kāds mazdūšīgais, kurš izdomā noņemt Latgales karogu – ņemiet aiz rokas, izvediet uz Rīgas ielas un laipni norādiet virzienu uz vakariem.

Un jā – viens no lielākajiem birokrātu pārmetumiem Latgales karoga grifam ir kronis tā galvā. Latvija, lūk, esot atteikusies no monarhijas un aristokātijas simboliem. Tomēr nevajag steigties un vispārināt. Ļaujiet man jums pastāstīt par Latgales karali un Latgales karalieni.

Latgales karali sauc Visvaldis no Jersikas (latīniski Vissewalde rex de Gerzika). Visvaldis ir vienīgais latviešu dižciltīgais, kas hronikās tiek apzīmēts ar titulu “karalis”.

Latgales karalieni sauc Jaunava Marija (latgaliski Mōras zemes Karalīne). Svētā Marija ir Latgales aizgādne un tai galvā ir divpadsmit zvaigžņu kronis.

Tūkstošiem latgaliešu katru dienu apliecina lojalitāti savai karalistei, veltot tai labākās domas un darbus.Tikai kāpēc mums atkal ir tā sajūta, ka mūsu valsts uzbrūk mūsu karalistei?

Vaļsts volūdys centrs (VVC) atzeist latgalīšu volūdys lītuošonu dorba vītuos iz vyds darbinīku January 27, 2015 Darokst kū na viņ

Skreine.org
Jan 22
to info iz vvc.gov.lv
Temats: Skaidrojuma pieprasījums – Aicinājums lietot valsts valodu savās darbavietās

Labdien,

Vai situācija, kurā veikala darbinieki Latgalē apmaklētāju klātbūtnē savā starpā sarunājas latgaliski, atbilst valstī spēkā esošo normatīvu regulējumam?

Skreine.org

Valsts valodas centrs
Jan 26
to Skreine.org

Labdien!

Valsts valodas centra speciālisti ir izskatījuši Jūsu vēstulē minēto jautājumu. Latgaliešu rakstu valodas statuss Latvijas Republikā ir noteikts Valsts valodas likuma 3. panta ceturtajā daļā: vēsturisks latviešu valodas paveids. Latgaliešu rakstu valodas precīzs zinātniskais statuss ir šāds: latviešu valodas augšzemnieku dialekta latgalisko izlokšņu standartizēta rakstu forma.
Valsts valodas centra aicinājumā pausta nostāja izvairīties no svešvalodas lietošanas oficiālajā saziņā. Tā kā Latgaliešu rakstu valoda nav svešvaloda, bet gan vēsturisks latviešu valodas paveids, veikala darbinieki Latgalē apmeklētāju klātbūtnē savā starpā ir tiesīgi sarunāties latgaliski un tas nav pretrunā ar valstī spēkā esošo normatīvo regulējumu.


Ar cieņu
Ginta Zentele
Valsts valodas centra
Administratīvās nodaļas lietvede
Eksporta iela 6, Rīga, LV-1010
tālr.: 67331814, 67334616

Ap augstprātīgo Goliātu un Latgales Dāvidu October 11, 2014 Darokst kū na viņ

2011.gada 17.oktobris, iepriekšējās Saeimas pirmā darba diena, negaidot izvērtās par nozīmīgu atskaites punktu jaunāko laiku Latgales vēsturē – deputāti Igaunis un Viļums nodeva deputāta svinīgo solījumu latgaliski. Deputāti, ko ievēlēja Latgales latvieši, nodeva deputāta solījumu Latgales latviešu, latgaliešu literārajā rakstu valodā. Situācija pēc būtības sagaidāma un prognozējama, taču par negaidītu negatīvisma devu parūpējās parlamenta vadītāja Solvita Āboltiņa – viņa noraidīja solījumu latgaliski un lika deputātiem solīt vēlreiz latviešu literārajā valodā.

Latvieši literārā valoda un latgaliešu literārā rakstu valoda ir vienas latviešu valodas divas tradīcijas, ar to atšķirību, ka latviešu literāro rakstu valodu aizsargā valsts, bet latgaliešu literāro rakstu valodu pēc 1934. gada apvērsuma un padomju režīma noteiktajiem aizliegumiem līdz mūsu dienām ir saglabājuši Latgales ļaudis, valstij ieņemot ļoti pasīvu lomu šajā procesā. Valsts valodas likums 3. panta (4.) punktā definē latgaliešu valodu kā “latviešu valodas … paveidu”[1.], balstoties uz to ir saprotams, ka latgaliešu valoda pēc būtības ir arī latviešu valoda [2.], tomēr ne visiem tas ir acīmredzams.

Izskatīsim analoģiju ar āboliem. Solvitai garšo Dzidrie āboli. Jurim patīk Antonovka. Gan Dzidrie, gan Antonovka ir ābolu paveidi, tie ir āboli pēc būtības. Un lūk – valsts rīko ābolu ballīti un palūdz Solvitai koordinēt pasākumu. Viss ir labi, kamēr ciemiņi nāk ar Dzidro ābolu groziem. Omulīgais pasākums sit augstu vilni , bet te pēkšņi ienāk Juris, un Jurim rokās nav vis Dzidro ābolu, bet gan Antonovkas grozs. Bet Solvita nelaiž Juri ballītē, sakot, ka uz ballīti jānāk ar āboliem. Solvita ir attāli dzirdējusi par Antonovku, bet viņas ome plātsmaizēs Antonovku nav izmantojusi, visi taču nāk ar Dzidrajiem un vispār – Antonovka izklausās pārāk slāviski, tāpēc tai nav vietas ballītē. Tas, ka Antonvka ir ābols un šī ir ābolu ballīte, Solvitai nav arguments.

Bieži ir dzirdēts jautājums – kāpēc tāds “cepiens”, liela muiža – neļāva latgaliski… Šeit ir jāatklāj nelatgaliešiem nesaskatāmais situācijas dziļais simbolisms un konteksts. Latgales sabiedrība, neskatoties uz valsts neviennozīmīgo attieksmi, kā lielu dārgumu glabā latgaliešu valodu. Ikdienas saskarsme Latgales latviešu vidū, valoda, kurā mēs runājam ar tuvajiem, Baznīcas valoda – tas viss notiek latgaliešu valodā. Latgaliešu valoda ir mūsu latviešu valoda, latgaliešu individuālā un valstiskā latviskuma kodols. Mums ir svarīgi dzirdēt, ka šī valoda joprojām dzīvo. Ir svarīgi dzirdēt apliecinājumu – valodai joprojām ir pulss, ir cerība, ka viss sakārtosies, valodai un tautai būs nākotne.

Un tad šādā momentā Saeimas vadītāja Solvita Āboltiņa publiski pazemo Latgales deputātus, liedzot viņiem lietot latgaliešu valodu. Deputātam, kuru pārstāvēt sevi ir iebalsojušu tūkstošiem latgaliešu, kā skolaspuikam tiek likts atkārtot pantiņu vēlreiz un vēlreiz. Deputāts saņem publiskas rīkstes par to, ka ir uzdrīkstējies runāt latgaliski.

Kā šajā situācijā jutās latgalieši? Iedomājieties Dziesmu svētkus padomju laikā. Iedomājieties kopkori, kas gatavojas dziedāt “Saule, Pērkons, Daugava”, un pēkšņi – norāde no partijas komitejas, ka dziesmu gan var dziedāt, taču tā jādzied krieviski. Nu apmēram tā jutās latgalieši.

Tādā veidā, liedzot latgaliešu valodai tās likumiskās tiesības tikt izmantotai deputāta solījuma nodošanā, parlamenta vadītāja Solvita Āboltiņa ir veikusi darbības, ko varētu kvalificēt kā latgaliešu valodas rupju trivializāciju un valsts varas pretnostatījumu Latgales latviešiem.

Balstoties uz iepriekšminēto, ir saprotams, ka Solvita Āboltiņa visdrīzāk nevarētu sagaidīt vēlētāju simpātijas Latgalē, taču tas, ka Kurzemes vēlētāji politiķi ir svītrojuši tādā apjomā, lai nodrošinātu viņas neiekļūšanu nākamajā parlamenta sasaukumā, ir gana interesants pagrieziens.

Ieskatīsimies situācijā no latgaliešu skatupunkta. Solvitai Āboltiņai biļetenos ir 6540 plusi un 6289 svītrojumi, kas rezultējas 23285 punktos. Intam Dālderim, kas, apsteidzot Āboltiņu, ir iekļuvis parlamentā, ir 23648, tātad iekļūšanai parlamentā Āboltiņai pietrūka 364 balsis [3.].

2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti norāda, ka Kurzemē dzīvo 3655 cilvēki, kas “ikdienā lieto latgaliešu valodu”, t.i. – latgalieši [4.]. Pieņemsim, ka no šīs kopas vēlēšanās piedalījās 58%, t.i. uz iecirkņiem atnāca 2135 vēlētāji. Pieņemsim, ka no šīs apakškopas par Vienotību (tāpat kā Kurzemē kopumā) nobalsoja 19,85% [5.], tātad vēlēšanu dienā Kurzemes vēlēšanu iecirkņos bija 424 latgalieši, kuriem vienā rokā bija Vienotības biļetens un otrā – pildspalva ar iespēju izsvītrot Solvitu Āboltiņu par viņas uzbrukumu latgaliešu valodai. 424 Vienotības latgaliešu vēlētāji Kurzemē un 364 balsis, kas Āboltiņai pietrūka iekļūšanai parlamentā. Vai spējat saskatīt situācijas potenciālu?

Noslēgumā – nemānīsim sevi ar domu, ka visas pasaules latgalieši sadevās rokās un organizēti demokrātiskā veidā atbrīvojās no Latgalei nelojāla politiķa. Politiķes arogance un visatļautība nacionālā līmenī ilgākā laika posmā un vairākas nejaušības izveidoja to kokteili, kas tik negaidītā veidā implodēja politiķes karjeru. Taču ir diezgan liela statistiska varbūtība, ka tieši latgaliešu sabiedrība, svilpojot hokeja hallē, filmējot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, balsojot Kurzemes velēšanu apgabalā un citādi aktīvi pilsoniski iesaistoties, ir noģenerējusi politiķes nomaiņai nepieciešamo pēdējo pilienu, vai, lietojot ziemeļamerikā populāro metaforu – salmiņu, kas pārlauza kamieļa muguru.

Labā ziņa Latgalei – ir zināms pamats apgalvot, ka latgaliešu interešu grupas ir ieguvušas svaru, kas ļauj ietekmēt politiskos procesus un personālijas Latgalei vēlamā virzienā. Attieksme pret latgaliešiem un latgaliešu valodu vairs nav tikai labā toņa un akadēmisku diskursu jautājums, negaidot tā ir kļuvusi par “būt vai nebūt” faktoru individuālu politisko karjeru griezumā.

david

Simboliskā cīņa starp aroganto Goliātu un Latgales Dāvidu, kas aizsākās ar svinīgo deputāta solījumu latgaliešu valodā 2011. gada oktobrī, ir noslēgusies ar Saeimas vēlēšanu rezultātu paziņošanu 2014. gada oktobrī. Latgales deputāts ir ticis atkārtoti ievēlēts un stāv, augsti paceltu galvu. Nu jau bijušajai parlamenta vadītājai mēs varam diplomātiski novēlēt veiksmes turpmākajos izaicinājumos. Vienlaikus – tūkstošiem latgaliešu gaida pirmo 12. Saeimas sēdi un jaunievēlēto Latgales deputātu zvērestu. Tauta grib dzeivōt.

[1.] http://likumi.lv/doc.php?id=14740

[2.] http://satori.lv/raksts/3877/Latvijas_speks_un_vaja_vieta

[3.] http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-5.html

[4.]http://www.lakuga.lv/2012/06/15/cik-latgalisu-voludys-lituotuoju-ir-latveja-tautys-skaiteisonys-dati/latgalisu-voludys-lituotuoju-skaits-latvejis-regionus/

[5.] http://sv2014.cvk.lv/Result-5.html

 

Skreine.org: bažas par ministres Druvietes iespējamu interešu konfliktu January 21, 2014 Darokst kū na viņ

Skreine.org ar bažām sagaida Inas Druvietes nonākšanu Izglītības un zinātnes ministrijas vadībā.

Ina Druviete Latgales latviešiem ir labi zināma ar regulārām un konsekventām antilatgaliskām darbībām, īpaši agresīvi iestājoties pret latgaliešu rakstu valodas saglabāšanas, aizsardzības un attīstības pasākumiem.

Latgaliešu valoda nelielā laikā ir veikusi sarežģītu un dinamisku ceļu – no padomju laikiem, kad latgaliski runājošie tika atklāti diskriminēti (saliedētai padomju tautai nebija nepieciešama vēl viena latgaliešu valoda), līdz šodienai, kad latgaliešu valoda brīvi skan nacionālajā televīzijā un ir ieņēmusi sen pelnītu vietu visas Latvijas kultūras un mākslas laukā, kā arī kalpo kā ikdienas saziņas līdzeklis vairāk kā 150 tūkstošiem Latgales latviešu.

Skreine.org pieļauj, ka, iespējams, Inas Druvietes zinātniskajai darbībai līdzīgā darbība sakņojas padomju laika tēzēs, kurās latgaliešu rakstu valoda komunistiskās ideoloģijas iespaidā tika degradēta līdz nenozīmīgam un nevēlamam dialektam. Pieņemot, ka šāda izpratne par latgaliešu valodu ir ņemta par pamatu Inas Druvietes darbiem valodniecības laukā, jebkuras izmaiņas un uzlabojumi latgaliešu rakstu valodas statusā rada apdraudējumu Inas Druvietes zinātnisko darbu integritātei.

Balstoties uz iepriekšminēto, ir skaidri redzamas interešu konflikta pazīmes – ministrijas vadītajai Inai Druvietei ir jāpilda valsts valodas likums, kurš liek saglabāt, aizsargāt un attīstīt latgaliešu rakstu valodu, taču zinātniecei Inai Druvietei tas varētu nozīmēt apdraudējumu vairāku gadu pētījumu rezultātu ticamībai.

Skreine.org Inas Druvietes nokļūšanu IZM vadībā vērtē kā būtisku apdraudējumu latgaliešu rakstu valodai un latgaliešu kultūrai kopumā. Skreine.org aicina visus labas gribas cilvēkus veikt pasākumus savu iespēju robežas apdraudējuma novēršanai.