Diskriminaceja iz latgalīšu akcenta pamata – tradiceja ci normativais reguliejums? December 29, 2015

Vyspuorzynoms fakts, ka latgalīšim (taipat kei daļai Vidzemis i Kurzemis latvīšu) ir rakstureigs akcents, kas ir jyutams situacejuos, kod mes runojam oficiciālajā latvīšu literarajā aba lejyslatvīšu volūdā. Latgalīšu volūdys skaņu sistema (lauztuos intonacejys i.t.t.), pi kuo cylvāks ir dajiucs, nu bierneibys runuodams latgaliski, ir skaidri jyutama, runojūt latvīšu literarajā volūdā. Volūdys sepcialists piec akcenta var identificēt Latgolys reģionu, nu kura runuotuojs ir pa dzimšonai.

Ūtra līta, kas ir vyspuorzynoms fakts – akcents nav breivai īslādzama/izslādzams, tys ir dreižuok individualu cylvāku raksturojūša permanenta pazeime, taitat kei tys, ka cylvāks ir kreiļs voi cylvākam ir gaiši moti. Ir zynomi rati gadejumi, kod latgalīši, dzeivojūt i struodojūt uorpus Latgolys, ir tykuši nu akcenta vaļā (vasals, Kaspar!:), bet leluokā daļā gadejumu akcents latgalīšim palīk. Daļa ļaužu nas akcentu ar lapnumu kei sova latgaliskuma zeimi, daļa kaunejās, komojās i rauga akcentu pīsegt ar hipertrofātu plotū “e” i cytim fokusim, daļai vysleidza.

Nasaverūt iz daitamraksteitū, Latvejā ir vasala rynda industreju i omotu, kuruos akcents ir principials šķierslis:

  • Diktori TV i radejā;
  • Teātris, kina;
  • Cyti ar publisku runu saisteiti omoti.

Latgalīšam, kurš grib dorbu vīnā nu itom industrejom, ir juobyun bez latgalīšu akcenta, cytaižuok jis/jei teik atlasē diskvalificāti – tik vīnkuorši. Deļ tam Latvejā ir vasala industreja, kas dorbojās ar napareizuos latviskuos identitatis kastrāceju – latgalīšam ir vareiba nūleigt siermu publiskuos runys specialistu, kas ir bejuse personeigi pazeistama ar Enzelinu i specialists par lobu naudu, īguldūt laiku i centeibu, izvyngrynuos latgalīti laukā nu latgalīšu akcenta. Zynuotnisku datu par metodis efektivitati nav, vysleidza ir zynoms, ka ir gadīņi, kod akcents palīk ari piec itaidim pasuocīņim i latgalīšam ir “juomeklej cyti izaicynuojumi” omotā, kur akcents nav īrūbežojūšais faktors. Prūtams, itei diskriminacejys prakse veidoj lelu spīdīni uz jaunajim vacuokim, kas pījam lāmumu ar bārnu narunuot latgaliski.

Nu vīnys pusis vyss breineigai – latvīšu volūdai juobyun pareizai, īpaši publiskai runai. Nu ītrys pusis – ar kaidom tīseibom Latgolā dzims, Latgolys latvīšu volūdā izaudzynuots i caur tū (permanentu) akcentu dabojušais Latgolys latvīts teik diskrimināts nu vaļsts/privatu organizaceju pusis kūpnacionalā leidzīnī?

I te mes runojam par situacejom, kod cylvāks augstā leizīnī zyna latvīšu literarū volūdu i dorbam napīcīšamuos niansis, vys runoj ar akcentu. Kai var byut situaceja, ka cylvāks ir bejs (Latgolys) latvīts vysu sovu dzeivi, runuojs latviski, dzeivuojs (Latgolys) latvīšu kultūrvidē i ar vysu tū pieški teik atzeits par “nadereigu” latvīti nu ju vysbīžuok naatkareiga/naītekmejama akcenta deļ?

Prakse, kurā latgalīši teik izslāgti nu spēlis, roda nagūdeigu konkurencis pīkšrūceibu cytu nūvodu cylvākim i nav taisneiga pret Latgolys latvīšim. Itaidai praksei ir definīceja – prakse saucās “diskriminaceja”.

Ir skaidrs, ka itei diskriminacejys prakse bolstās iz “tradiceju”, kas valkās nu autoritarajim volūdys vuorgu laikim, kod ar spāku tyka raudzeits latgalīšu volūdu nūlikt iz vīna plaukteņa ar lībīšim. Loba ziņa ir ka myusu laiks ļaun itaidys tradicejys izviļkt gaismā i tikt ar jom golā.

Skreine.org raudzeis nūskaidruot situacejai attīcynojamū normativū reguliejumi. Pietejumu pasuokt paleidzēja breineiga kurzemneica Elīna i juos atlasis video TV2. Intervejā ir aizskorts akcenta (itamā gadīnī – “ventiņu”) vaicuojums, iz kuo pamata Skreine.org pīpraseja skaidruojumu Vaļsts volūdys centram i sajēme na vysai puorlīcynūšu skaidruojumu.

1.Elīnys atlasis intervejys video TV2:

Ar katru sekundi arvien trakāk un trakāk. o_O

Posted by Spoki on Tuesday, September 29, 2015

 

2.Skreine.org īsnāgums Vaļsts volūdys centram:

E-iesnieguma adresāts: Valsts valodas centrs
Virsraksts: Ventiņu diskriminācijas leģitimitāte pamatojums

TV2 atlasē, kandidātes Elīnas Mēlbārdes intervijā no komisijas locekļiem izskan sekojoši jautājumu/paziņojumi:

“Tu runā ta kā ventiš?”
“Tu domā ka tā televīzijā kāds raidījuma vadītājs varētu runāt?”
“Un kā Tu to dabūsi ārā no sevis, to ventiš?”

https://www.facebook.com/Spokilv/videos/904729122908154

Vai darba devējam ir tiesības “ventiš” pozicionēt kā šķērsli darbam raidījuma vadītāja lomā un kāpēc tas ir “jādabū no sevis ārā” lai saņemtu darbu TV2/MTG?

Vai šajā gadījumā potenciālā darbiniece netiek diskriminēta?

Vai darba devējs pārkāpj normatīvos aktus, pielietojot šādu atlases taktiku?

Vai VVC saskata šajā intervijā (Elīnas runā) elementus, kas ir pietiekams pamats apgalvot, ka Elīnas latviešu valoda nav atbilstoša?

Ja darba devējs ir noēmis izvirzīt prasības kandidāta latviešu valodas lietojumam saistībā izlokšņu, akcentu etc jautājumiem, kādi ir spēkā esošie normatīvi, pret kuriem valodas lietojums ir mērāms, kādā veidā ir noteikta metodika atbilstības noteikšanai un kādas ir kvalifikācijas prasības speciālistiem, kas ir kompetenti šādu izvērtējumu veikt?

3.VVC atsacejums:

vvc1vvc2vvc3

————————————————————————————————–

Skreine.org skaita, ka īsnāgums nav atsaceits piec byuteibys. Iz vaicuojumu par kvalifikacejys praseibom atsaceit ka “uzskatām, ka nav pamata apšaubīt… komisijas locekļu… lietpratību…” ir dreižuok subjektivs vīdūklis par personalejom i ni vaira.

Skreine.org aicynoj sasazynuot ar myusim gadīņī ka jyusim ir informaceja par lītom, kas paleidzēs izpieteit vaicuojumu par diskriminaceju iz akcentu pamata. Rokstit epostu voi zini Facebook – http://skreine.org/about/.

1 komentārs
kai gūvi slauc December 30th, 2015

Gotovojīs Saeimys vieleišonom?

Iekomentē!