VĪTVUORDI – LATGOLYS KULTURVIESTURISKAIS MONTUOJUMS: SAGLOBUOŠONYS PROBLEMYS I ĪSPIEJIS December 27, 2015

Andra Zubko-Melne

 

Latgola ir eipašs Latvejis nūvods ar sovu viesturi – tū cīši ītekmiejuse ari sābru vaļstu kultura. Viesturis guojumā ir pasastyprynuojušuos atškireibys nu puorejuos Latvejis teritorejis. Svareiguokuos tuo izpausmis ir katuoļticeiba, latgalīšu raksteiba iz pūļu ortografejis bazis, raibs etniskais sastuovs i svešzemu gryutais ekonomiskais jiugs.

Itī viesturis procesi ir ītekmiejuši ari vītvuordus. Sādžu(aba solu) nūsaukumi, kuruos dzeivuoja Latgolys teritorejā ir golvonī vītvuordi jau vairuokus godu symtus.

Izīšona iz vīnsātom Latgolā suocēs viņ XX gs. suokumā piec Stolipina agrāruos reformys, bet process turpynuojuos ari piec 1. pasauļa kara.

Izejūt iz vīnsātom, sātys i saimisteibys puorsvorā tyka numereitys, bet ļauds apvydā orientiejuos piec sādžys nūsaukuma i vīnsātys saiminīka vuorda, tāva vuorda voi palamis, kū sadzeivē lītuoja saimisteibys identificiešonai. Pīmāram, tāvs beja Geronims, tautā sauce par Gerusu, a saimi sauce par Gerusānim.

Sātu vuordi Latgolā beja cīši reši, puorsvorā tuos beja jaunsaimisteibys, kurys daškeire 20.gs. 20.-30.g. agraruos reformys laikā, sadolūt muižu eipašumus, kai ari atseviškys vīnsātys – foļvarkys voi mežsorgu sātys, kas beja nūstuok nu pošys sādžys.

Latgolys sādžys aba solys, kū niu saucam par cīmim i kuru saknis īsastīp vairuokūs godu symtūs, atsarūn krystceļūs, partū, ka jau 1991.godā lykums „Par Latvijas Republikas administratīvo teritoriju izveidošanu un apdzīvoto vietu statusa noteikšanu” nūsacieja, ka lauku apdzeivuotuos vītys ir cīmi i vīnsātys.

Pi tam cīmu kategorejā var īskaiteit lauku apdzeivuotuos vītys, kuruos ir viesturiski rodusēs voi teik plānuota koncentrāta apbyuve i kuruos dzeivoj pastuoveigī īdzeivuotuoji, pi tam cīmu robežys nūsoka vītejuos pošvaļdeibys teritorejis plānuojumā.

1999.godā pošvaļdeibys cīma statusus suoka apstyprynuot ar oficialim lāmumim i puorsvorā Latgolys pošvaļdeibys apstyprynuoja gondreiž vysus viesturiskūs cīmus, kaut gon leluokuo daļa Latgolys cīmu piec definicejis jau tymā laikā naatbylda spākā asūšajai lykumdūšonai, cīmu rūbežis gon natika apstiprynuotys.

2001.godā, suocūt kruot adrešu informaceju Vaļsts adrešu reģistrā, veiduojuos situacejis, kod daļā apstyprynuotū cīmu natyka reģistreita nivīna sāta, Adrešu reģistrs par itū faktu informēja pošvaļdeibys, bet tikai nadaudz pošvaļdeibu, itaidus cīmus likvidēja, leluokajā daļā pošvaļdeibu formali itī cīmi eksistej ari šudiņ.

Niu, kod vysom sātom Latgolā ir daškierta adrese, kurā ir vīnsātys nūsaukums, pošvaļdeibys teik vadynuotys likvidēt naatbylstūšūs cīma statusus aba atstuot pošvaļdeibā viņ cīmus, kas atbylst  spākā esūšajam Administrativū teritoreju i apdzeivuotū vītu lykumam.

Vaļsts zemis dīnasts itūgod ir suocs cīmu rūbežu i tū statusu preciziešonu, nūsyutūt pošvaļdeibom informaceju par cīmim, kuri naatbylst itaidam statusam.

Ir pošvaļdeibys (!!!), kurys atsasauc itam aicynuojumam. Pīmāram, vysvaira cīmu likvideits Ruguoju nūvodā – 107 cīmi. Itymā nūvodā cīma statusu ir saglobuojuši viņ 3 cīmi, kurūs ir koncentreita apbyuve, puorejā nūvoda teritorejā ir vīnsātys. Leidzeigi dariejs ir Varakļuonu nūvods, kurā ari ir palykuši viņ 3 cīmi.

Itai teik izjauktys Latgolys kulturviesturiskuos tradicejis i nūvoda teritoreja kliust bezpersoniska. Sova lūma te irā Latgolys etnografiskū rūbežu sagraušonai, pīmāram, Varakļuoni atsarūn Vidzemis reģionā, kuram Latgolys kulturviesturiskuos vierteibys ir svešys.

Varakļuonu nūvods pyrms cīmu likvidacejis 2010. godā mieginuo cīma nūsaukumus saglobuot, īkļaunūt tūs vīnsātu nūsaukumūs, pīmāram, Mazo Cauņu Aizupītes voi Vēršuzepu Robežnieki, bet storp tīm beja ari na vysai veiksmeigi vuordu salykumi kai Lielo Leimaņu Leimaņi voi Smilšukalna Lāčukalns. Tūmār, ja obeji nūsaukumi ir gari i na vysod sadereigi, tūs drūši viņ praktiski lītoit beja gryuteibys i jau pēc goda itū lāmumu atcēle i pījēme lāmumu par cīma statusa likvidaceju, atstuojūt lauku teritorejā viņ vīnsātu nūsaukumus.

Principā ir suocīs ituo Latgolys kulturviesturiskuo montojuma likvidacejis process, partū ka absoluti nav dūmuots par tuo viesturiskū saglobuošonu. Publiski pīejamajā adrešu reģistrā Ruguoju nūvodā vairs naatrūnam nikaidys zinis par viesturiskajim cīmim, bet Varakļuonu nūvods ir izdariejs lobu dorbu koč iz nailgu laiku sātu nūsaukumūs ītvarūt arī cīma nūsaukumus. Itymā nūvodā apsaverūt Adrešu reģistrā vīnsātys adresis viesturi, radzam, ka Alksnāji ir bejuši Višņevsku Alksnāji voi Odumiņi ir Robežveipu Odumiņi, tai, ari piec godiem varēsim atrast viesturiskū sakni, preteimā, Ruguoju nūvodam.

Palīk vaicuojums, voi eistyn vysom pošvaļdeibom pyrms cīmu likvidacejis ir juodora kai Varakļuonu nūvodam kab piec godim jebkurš varātu atrast viesturiskūs datus?

Pādejū 10 godu laikā Latgola jau ir pagaisynuojuse apmāram 200 cīmus, izslādzūt nu Adrešu reģistra tukšūs cīmus. Izpietejūt kūpejū situaceju Latgolys nūvodūs varam secynuot, ka cīma statusam pošu reizi naatbylst vēļ apmāram 4800 cīmu, voi ari tī ir lamti izniceibai? Nu itīm cīmim apmāram 200 cīmūs Adrešu reģistrā nav reģistreita nivīna sāta.

Latgolys reģions ir vīneiguo vīta Latvejā, kur var saglobuot latgalīšu volūdu i veicynuot tuos atteisteibu, bet reši kurā Latgolys pošvaļdeibā vītvuordi atbylst latgalīšu rokstu volūdai. Vysu pošvaļdeibu īlu nūsaukumi ir atbylstūši viņ latvīšu literarajai volūdai.

Pietejūt cīmu nosaukumus, var secynuot, ka vyslatgaliskuokī Latgolā ir Cyblys, Baļtinovys, Kuorsovys nūvods, daļa Ludzys i Rēzeknis nūvoda pogostu i atsevišķi pogosti citūs nūvadūs. Biedeiguok ir ar pošim pogostu nūsaukumim, partū ka Nautrāni vys vēļ ir Nautrēni, Leiksna ir Līksna i Rundāni ir Rundēni, itaidu pīmāru ir daudzi. Bīži ari latviskuotī pogostu centri nateik puorsaukti atpakaļ latgalīšu volūdā, partū ka gon pogostu nūsaukumi, gon cīmu nosaukumi ir ietvarti školu i cytu sabīdriskū īstuožu nūsaukumūs i mainūt vīnu ir juomaina vērtine cytu nūsaukumu. Pogostūs ir arī taidis situacejis, kod, pīmāram, pogosta nūsaukums ir Griškāni, a cīms ir Greiškani, taipat pogosts ir Šķilbēni a cīms Škilbani.

Ka cīmu nosaukumi, kas pastuov vairuokus godsymtus Latgolā ir stypri īsasakņuojuši, tod jaunūs sātys vuordus, kas rodušīs pādejū 20 godu laikā Latgolā pījimt vēļ ir gryuši, partū ka bīži tī ir bezpersoniski i muoksleigi radeiti. Kaidi tod ir itī jaunī  sātu vuordi?

Cīši daudzim sātys vuords tūmār asociejās tikai ar cīma vuordu, partū daudzi ir sātu, kas nūsauktys sādžys (voi cīma) vuordā, bet taida sāta cīmā var byut viņ vīna, partū ka pogosta robežuos sātys vuords navar atsakuortuot. Itaiduos situacejuos ir atrosti vysaidi cytaidi pajiemīni. Pīmāram, sātys vuorda nūsaukumā tyka īkļauta viesturiskuo sātu numeraceja cīmā, tūmār tei na vysur tyka atļauta i taidu vīnsātu saleidzynūši nav daudzi, koč i ir izjāmumi, partū ka Daugovpiļs nūvoda Naujinis i Malinovys pogostā itaida sātu numeraceja ar sādžys (cīma) nūsaukumu ir cīši izplateita, pīmāram Sandarišķi 3, Kreipāni 11 voi Vasiļova 149, pi tam numeracejai nav nikaidys kuorteibys.

Vēļ vīns rysynuojums ir nūsaukt vīnu vīnsātu latvīšu volūdā, bet ūtru latgalīšu volūdā, pīmāram, Ūzulmuižys pogosta Pilskalna cīmā, kurā reģistreitys 2 vīnsātys, vīnai nūsaukums Pilskalns, bet ūtrai Piļskolns, bet diez voi itī leidzeigī nūsaukumi paleidz orientētīs apvydā?

Dīvamžāļ Latgolys sātys vuordi cīši reši ir latgalīšu volūdai atbylstūši (pīm. Olūti, Batviņi, Vonogleiči), vālamū latgaliskū nosaukumu reģistrēt traucej arī pīraksta forma atbilstūši latvīšu literaruos volūdis pareizraksteibai.

Parosti pogosta teritorejā nav vairuok kai 10-15 vīnsātu nūsaukumu latgalīšu rokstu volūdā. Līderi latgaliskū vīnsātu nūsaukumu ziņā ir Rēzeknis nūvoda Drycanu, Nautrānu i Veremu pogosti.

Bīži sātys vuordu nūsaukumi ir saisteiti ar nostalgeju voi atmiņom i Latgolys sātom dūti nūsaukumi – Cerība, Vīzijas, Atmoda, Atmiņu ceļi, Vectēvi, Dzimta, Senči, Dzimtene, Dzīvības sakne, Laimes aka, Patrioti, Dzimtie plašumi, Mīļā zeme, Tēva mājas voi Mantojums tī zynomā mārā sasauc ar Latgolys ikdīnu.

Prūtams, dominejūšī sātys vuordi ir augu, dobys objektu, paruodeibu i dzeivinīku izceļsmis nūsaukumi, bet daudzi ir ari personvuordu nūsaukumi, pīmāram Sandras, Pāveli, Broņislavi, Līgas, Vitas, Jūlijas voi Malvīnes, nadaudzi nūsaukumu ir darynuoti piec uzvuordim. Interesna, ka ir ari nūsaukumi, kas dūti piec dzymtuos vītys, tai, pīmāram, Baļtinovys nūvodā ir vīnsāta Nautrēni, Aglyunā – Balvi, bet Indrys pogostā ir Dunavieši i Drycanūs – Kalupieši.

Jemūt vārā raibū etniskū sastuovu Latgolā ir vīnsātys, kas nūsauktys svešvuordūs i pieraksteitys latvīšu volūtā, pīmāram Gorizonti, Rodničoks voi Georgīnes.

Interesna ir tys, ka Krogasētas cīmā atsarūn Krūgasātas sāta i ari ūtraiž – Rūbežkolna cīmā ir Robežkalna sāta. Rūnās vaicuojums, voi ikdīnā teišom lītoj ituos divejis atškireiguos formys sātys i cīma nūsaukumā?

I kai orientētīs apvydā, kurā ir viņ vīnsātu nūsaukumi, kurus pat vītejī īdzeivuotuoji navar atpazeit, pavaicojūt ceļu leidz kaidai vīnsātai?

Vīnsātu nūruodis, kas paleidzātu aizmierst vacū cīmu sistemu i īgaumēt jaunū, ir radzamys reši.

Kaida atškireibys zeime byus sātom, ka vaicuosim Puķīšu sātu i Pučeišu sātu voi Līču i Leiču sātys, kas atsarūn vīnā pogostā? Itaidu pīmāru ir pīteikūši i tī nabyut naveicynoj vītys identificeišonu apvydā i nūuordūt Latgolys cīmu sistemu, degradejūt cīmu nūsaukumus kai vītvuordus, mes varam sasadūrt ar piļneigu haosu vītys identificeišonys ziņā.

Lai saglobuotu Latgolys kulturviesturiskū montuojumu cytom paaudzem svareiga ir vītvuorda pīroksta forma. Saskaņā ar Vītvuordu informacejis nūteikumim vītvuordus Latvejā veidoj latvīšu volūdā atbylstūši latvīšu volūdys normom, kas bīži ir par trauciekli pareizam vītvuorda pīrokstam.

Latgolā ir ari taidi nūsaukumi, kuru nūzeimi zyna viņ vacuokuo goda guojuma cylvāki, partū ka vuords ir lobskaneigs obejuos volūduos, viņ kotrā volūdā tam ir sova nūzeime, pīmāram, Ūdeņi, cīši labi skaņ latvīšu volūdā, bet viņ ratais zyna, ka nūsaukums nav cielīs nu vuorda yudins, bet nu vuorda ūds. Itymā situacejā lobuoks byutu divkuoršais pīroksts Odiņi (Ūdeņi), leidzeigi ir Stīgas (Steigas), itaids pīroksts paleidz saglobuot vuorda izcelsmi, bet risks tam ir latgaliskuo nūsaukuma pagaisynuošona, partū ka bīži nu paralelnūsaukuma vīnkuorši atsasoka. Rysynuojums ite varātu byut, ka nūsaukumus Latgolā raksteitu, jemūt par primarū latgaliskū formu i latviskū formu līkūt īkovuos, bet škierslis tam ir pareizraksteibys atškireibys.

Itaids rysynuojums izbeigtu ari situaceju, kas volda pošu reizi, kod daudzuos pošvaļdeibuos cīmu nūsaukumi ir viņ latvīšu volūdā voi ari naatbylst ni latvīšu, ni latgalīšu izrunai, bet tī nav pretrunā ar myusdīnu latvīšu volūdys normom. Pīmāram, daudzi kur cīmu nūsaukumim vīna vuorda daļa ir latgalīšu volūdā, ūtra latvīšu literarajā volūdā  – Vuškusala, Ozupiene, Vacumnieki, Vuškārnieki, Vecsloboda voi Kozubērži .

Daudzi nūsaukumu naatbylst vītejai izrunai kai Bērži, Bēšoni, Dērvaniene voi Dubļava.

Pielāgojūt nūsaukumu latvīšu volūtai, teik pazaudeiti burti, pīm., Ausala, kam byutu juobyut Ausssalai voi ari iestorpynuoti papyldus burti kai Gorsvani, kam byutu juobyut Guorsanim voi Krišjāņi, kam juobyut Krišanim.

Veidojās absurdys situacejis, kod pogosta rūbeža šķeļ viesturiskuos cīma rūbežys i cīms atsarūn divejūs pogostūs i kotrā pogostā cīma nūsaukums atsaškir, pīmāram – Rēzeknis nūvoda Bieržgaļa pogostā Augstikalni, bet cīma ūtrei daļa, kas atsarūn Kuorsovys nūvoda Mežavydu pogostā ir Augstīkolni.

Atškireibys ir ari vīna nūvoda pogostūs, pīmāram – Rēzeknis nūvoda Rikovys pogostā – Piertnīki, bet Sakstagola – Pertnīki, taipat i Rībeņu nūvoda Stabuļnīkūs – Zvērgža Varaža, bet Seiļukolnā Zviergža Varaža, taipat Rēzeknis nūvoda Nautrānūs ir Rogozas, bet aiz rūbežys Iļžukolnā Rogozi. Itaidu pīmāru ir cīši daudzi.

Skumeiguokais ir tys, ka nūsaukumi ar klaidom suokuši īsasakņuot i ir cīši lela pretesteiba nu pošvaļdeibu pusis koč kū maineit. 2007.godā LĢIA ir izdavuse gruomotu „Latvijas ciemi”, kurā tyka nūruodeitys naprecizuos oficiāluo cīmu nūsaukumu formys. Itei gruomota tyka nūdūta kotrai Latvejis pošvaļdeibai, bet īteikumi reši, kod teik jimti vārā.

Lels juceklis pošu reizi volda vysaiduos datu bazēs i normativajūs aktūs, kas saisteiti ar vītvuordim. Pīmāram, pošvaļdeibu teritorejis atteisteibys dokumentūs teik izmontuota grafiskuo daļa, atbylstūši LĢIA topografiskuos kartis pamatnei, kur dobys objektu vītvuordi ir izlykki atbylstūši vītvuordu datu bazei, bet teksta daļā izmontuotys cyti datu olūti, MK lykumu i nūteikumu pīlykumi, kas sovā storpā nav savītuoti. Pīmāram, Rēzeknis nūvodā topografiskajā kartē ir Soloja ezers, bet teksta daļā ir nūruodeits publiskais azars – Salāja ezers (ar divejim papyldus nūsaukumim – Lakstīgalu ezers un Solovju ezers, atbylstūši Civillykuma I pīlykumam), taipat teksta daļā nūruodeita Rēzeknis upis pītaka Lūzena (ite nāatrodu atsauci uz nūsaukuma olūtu), kas topografiskajā kartē ir Liužonka.

Autoceļu reģistrā celi ari teik apzeimeiti ar apdzeivuotys vītys nūsaukumu, tai tod vītvuordu, bet ari itymā reģistrā nūsaukumi bīži naatbylst cīma oficialajam nūsaukumam. Itaidys sovā storpā nasavītuotys datu bazis, kuru nav moz un kuruos teik izmontuoti vītvuordi, tūs viņ degradej.

Vīgluokais ceļš ir vysus vītvuordus latviskuot, bet kur tod paliks kulturviesturiskais montuojums i, voi tod tei nav boguoteiba, ka myusu volūdai ir vairuokys formys? Valsts volūdys lykuma 3.panta 4.apakšpunkts nūsoka, ka Valsts nūdrūšynoj latgalīšu rokstu volūdys kai viesturiska latvīšu volūdys paveida saglobuošonu, aizsardzeibu i atteisteibu, bet tymā pošā laikā normativī akti tū na viņ neveicynoj, bet ari degradej.

Svareigi byutu Adrešu reģistra publiskū daļi papyldynuot ar informaceju par pagaisušajīm cīmim, lai tī tyktu saglobuoti kai Latgolys viesturis sastuovdaļa, i nuokūtnē jebkuram interesentam byutu pīejama informaceja par paguotni. Vītvuordu datubazi papyldynuot ar vītvuordu nūsaukumim latgalīšu rokstu volūdā, atbylstūši latgalīšu rokstu volūdys pareizraksteibai. Valstī byutu juoveicynoj vysaidu datu bazu savītojameiba, kuruos teik izmontuoti vītvuordi.

Latgolai napīcīšama vītvuordu kai kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonys programma, kurys ītvorūs varātu apkūpuot i pīsaisteit ģeografiskuom koordinatom ari mikrotoponimus, kurim ari ir kulturviesturiska nūzeime, daudzuos Latgolys školuos, vysaiduos studentu, volūdnīku i nūvodpietnīku ekspedicejuos teik vuokti itī vierteigī materiāli, bet na vysod tī teikk apkūpuoti i ar godim tūs kliust gryušuok identificēt dobā. Itū informaceju ir svareigi īkļaut datubazī i identificēt tuo atsarašonuos vītu. Svareigi byutu izkruot datubazī ari vītvuordu izrunys, atbylstūši vītejai izlūksnei, tū fonetiskū skaniejumu, partū ka na vysod raksteitais sakreit ar izrunu, lobi byutu īkļaut ari eisu anotaceju par vītvuorda izcelsmi, ka taida vēļ ir sasaglobuojuse.

Latgolys problema kulturviesturiskuo montuojuma saglobuošonai ir ari karšu tryukums latgalīšu volūdā. Bīži viņ vītvuordu pīrokstu rauga pietēt vaicojūt vacuos kartis, bet tymuos Latgolys vītvuordi ir gon pūliskuoti, gon krīviskuoti, gon vuociskuoti, gon latviskuoti, kas absoluti nasnādz prīškstotu par vītvuordu. Pīmāram, poguojušuo godsimta 30.godu Latvejis topografiskajā kartē. vītvuordi ir pavysam napareizi latviskuoti, pīmāram Īvulāni ir Ievulēni i Kuciņi ir Kucēni.

Latgolai cīši napīcīšamys kartis latgalīšu volūdā, lai varātu vītvuordus attāluot oriģinālvolūdā, a na pielāgojūt latvīšu literarajai volūdai.

Bīži var sasastapt ar situaceju, ka sabīdreibai ir cīši vyspuoriejys zynuošonys par Latgolys viesturi i kulturu, pīmāram, skaitūt pošvaļdeibys vadeituoja vīdūkli žurnalā „IR” juosecynoj, ka pat augstom omotpersonom tryukst viesturiskuos izpratnis par Latgolys kulturviesturi, partū ka intervejā ir skaidri pasaceits, citējusādžas ir mantojums, no kura vajadzētu atbrīvoties, kā orientierus atstājot novadus, pagastus un mājas.”

Secinuojums, ja sātys vuords byus eksotisks voi interesns kai, pīmāram, Skorpionu lauks, Pirmā mīla voi Paradīzes stūrītis, tod tūs īgaumēt i atpazeit byus vīgļuok, bet, ka byus juovaicoj Liepas, Liepiņas, Liepaines, Lieplejas, Liepzari, Liepziedi, Liepkrasti, Liepāres voi Liepkalni, tod dīz voi tik vīgli byus atpazeit, kuram saiminīkam pogostā ir kurs nu itīm sātys nūsaukumiem.

Vītvuordam ar viesturi i identitati vysod ir leluoks spāks, dīvamžāļ na kotrs tū var nūviertēt i apsveicami ir tī uzjiemieji, kas sovus uzjāmumus sauc vītvuordūs – Tyltasola, Cukrasāta, Muolakolns voi Rekļagols, partū ka atškireibā nu sātys vuordim, uzjāmumu nūsaukumūs var izmontuot ari latiņu burtus i tys ari ir vīns nu veidiem vītvuorda saglobuošonai.

Vītvuordu saglobuošonā svareiga lūma ir sabīdreibai. Dīvamžāļ bīži daīt sasastapt ar pošu golvonū – zynuošonu tryukumu, kū ir sekmiejs tys, ka Latgolys viesture, leidz ar tū ari kultura ir atškireiga nu puorejuos Latvejis teritorejis, bet tymuos pošuos vuiceibu programmuos, tys teik pasnāgts cīši vierspuseigi.

Cīši napīcīšams Latgolys školuos īvīst apleicīnis vuiceibu, bet viesturis i literaturys vuiceibu programmuos padzilinuoti apsavērt Latgolys kulturviesturi, kur vīna nu sadaļom varātu byut ari Latgolys vītvuordi. Eiss apleicīnis vuiceibu kurss kotrā nūvodā byutu napīcīšams arī pašvaļdeibu darbinīkim.

Vacajīm vītvuordim rakstureiga kūpeiga pamatpazeime – tī nikod nav rodušīs taipat viņ, iz lobu laimi, kai tys bīži beja vāruojams pādejuos zemis reformys nūrisis laikā, tie vysod ītvārušs sevī volūdu, nūtykumus – viesturiskū saturu i tī veidoj naatjemamu nacionalū boguoteibu, žāļ, ka tū na vysod var nūviertēt myusu īriedni.

Pīmāram, cīms Kitkova šudiņ myusim nikuo naizsoka, bet izarod, ka tuo izcelsme saisteita ar tū, ka ogruok na vysai augleigā i zamā teritorejā labi pasadeve sīna ražys i sīnu puordeve veikšūs – tūs saucūt par kitkom (kitkys). Dīvamžāļ itī skaidruojumi na vysod ir sasaglobuojuši da myusdīnu, bet tei ir Latgolys viesture, myusu saknis, kas byutu juosagloboj cytom paaudzem.

Andra Zubko-Melne, 2012.

Iekomentē!