Ap augstprātīgo Goliātu un Latgales Dāvidu October 11, 2014

2011.gada 17.oktobris, iepriekšējās Saeimas pirmā darba diena, negaidot izvērtās par nozīmīgu atskaites punktu jaunāko laiku Latgales vēsturē – deputāti Igaunis un Viļums nodeva deputāta svinīgo solījumu latgaliski. Deputāti, ko ievēlēja Latgales latvieši, nodeva deputāta solījumu Latgales latviešu, latgaliešu literārajā rakstu valodā. Situācija pēc būtības sagaidāma un prognozējama, taču par negaidītu negatīvisma devu parūpējās parlamenta vadītāja Solvita Āboltiņa – viņa noraidīja solījumu latgaliski un lika deputātiem solīt vēlreiz latviešu literārajā valodā.

Latvieši literārā valoda un latgaliešu literārā rakstu valoda ir vienas latviešu valodas divas tradīcijas, ar to atšķirību, ka latviešu literāro rakstu valodu aizsargā valsts, bet latgaliešu literāro rakstu valodu pēc 1934. gada apvērsuma un padomju režīma noteiktajiem aizliegumiem līdz mūsu dienām ir saglabājuši Latgales ļaudis, valstij ieņemot ļoti pasīvu lomu šajā procesā. Valsts valodas likums 3. panta (4.) punktā definē latgaliešu valodu kā “latviešu valodas … paveidu”[1.], balstoties uz to ir saprotams, ka latgaliešu valoda pēc būtības ir arī latviešu valoda [2.], tomēr ne visiem tas ir acīmredzams.

Izskatīsim analoģiju ar āboliem. Solvitai garšo Dzidrie āboli. Jurim patīk Antonovka. Gan Dzidrie, gan Antonovka ir ābolu paveidi, tie ir āboli pēc būtības. Un lūk – valsts rīko ābolu ballīti un palūdz Solvitai koordinēt pasākumu. Viss ir labi, kamēr ciemiņi nāk ar Dzidro ābolu groziem. Omulīgais pasākums sit augstu vilni , bet te pēkšņi ienāk Juris, un Jurim rokās nav vis Dzidro ābolu, bet gan Antonovkas grozs. Bet Solvita nelaiž Juri ballītē, sakot, ka uz ballīti jānāk ar āboliem. Solvita ir attāli dzirdējusi par Antonovku, bet viņas ome plātsmaizēs Antonovku nav izmantojusi, visi taču nāk ar Dzidrajiem un vispār – Antonovka izklausās pārāk slāviski, tāpēc tai nav vietas ballītē. Tas, ka Antonvka ir ābols un šī ir ābolu ballīte, Solvitai nav arguments.

Bieži ir dzirdēts jautājums – kāpēc tāds “cepiens”, liela muiža – neļāva latgaliski… Šeit ir jāatklāj nelatgaliešiem nesaskatāmais situācijas dziļais simbolisms un konteksts. Latgales sabiedrība, neskatoties uz valsts neviennozīmīgo attieksmi, kā lielu dārgumu glabā latgaliešu valodu. Ikdienas saskarsme Latgales latviešu vidū, valoda, kurā mēs runājam ar tuvajiem, Baznīcas valoda – tas viss notiek latgaliešu valodā. Latgaliešu valoda ir mūsu latviešu valoda, latgaliešu individuālā un valstiskā latviskuma kodols. Mums ir svarīgi dzirdēt, ka šī valoda joprojām dzīvo. Ir svarīgi dzirdēt apliecinājumu – valodai joprojām ir pulss, ir cerība, ka viss sakārtosies, valodai un tautai būs nākotne.

Un tad šādā momentā Saeimas vadītāja Solvita Āboltiņa publiski pazemo Latgales deputātus, liedzot viņiem lietot latgaliešu valodu. Deputātam, kuru pārstāvēt sevi ir iebalsojušu tūkstošiem latgaliešu, kā skolaspuikam tiek likts atkārtot pantiņu vēlreiz un vēlreiz. Deputāts saņem publiskas rīkstes par to, ka ir uzdrīkstējies runāt latgaliski.

Kā šajā situācijā jutās latgalieši? Iedomājieties Dziesmu svētkus padomju laikā. Iedomājieties kopkori, kas gatavojas dziedāt “Saule, Pērkons, Daugava”, un pēkšņi – norāde no partijas komitejas, ka dziesmu gan var dziedāt, taču tā jādzied krieviski. Nu apmēram tā jutās latgalieši.

Tādā veidā, liedzot latgaliešu valodai tās likumiskās tiesības tikt izmantotai deputāta solījuma nodošanā, parlamenta vadītāja Solvita Āboltiņa ir veikusi darbības, ko varētu kvalificēt kā latgaliešu valodas rupju trivializāciju un valsts varas pretnostatījumu Latgales latviešiem.

Balstoties uz iepriekšminēto, ir saprotams, ka Solvita Āboltiņa visdrīzāk nevarētu sagaidīt vēlētāju simpātijas Latgalē, taču tas, ka Kurzemes vēlētāji politiķi ir svītrojuši tādā apjomā, lai nodrošinātu viņas neiekļūšanu nākamajā parlamenta sasaukumā, ir gana interesants pagrieziens.

Ieskatīsimies situācijā no latgaliešu skatupunkta. Solvitai Āboltiņai biļetenos ir 6540 plusi un 6289 svītrojumi, kas rezultējas 23285 punktos. Intam Dālderim, kas, apsteidzot Āboltiņu, ir iekļuvis parlamentā, ir 23648, tātad iekļūšanai parlamentā Āboltiņai pietrūka 364 balsis [3.].

2011.gada tautas skaitīšanas rezultāti norāda, ka Kurzemē dzīvo 3655 cilvēki, kas “ikdienā lieto latgaliešu valodu”, t.i. – latgalieši [4.]. Pieņemsim, ka no šīs kopas vēlēšanās piedalījās 58%, t.i. uz iecirkņiem atnāca 2135 vēlētāji. Pieņemsim, ka no šīs apakškopas par Vienotību (tāpat kā Kurzemē kopumā) nobalsoja 19,85% [5.], tātad vēlēšanu dienā Kurzemes vēlēšanu iecirkņos bija 424 latgalieši, kuriem vienā rokā bija Vienotības biļetens un otrā – pildspalva ar iespēju izsvītrot Solvitu Āboltiņu par viņas uzbrukumu latgaliešu valodai. 424 Vienotības latgaliešu vēlētāji Kurzemē un 364 balsis, kas Āboltiņai pietrūka iekļūšanai parlamentā. Vai spējat saskatīt situācijas potenciālu?

Noslēgumā – nemānīsim sevi ar domu, ka visas pasaules latgalieši sadevās rokās un organizēti demokrātiskā veidā atbrīvojās no Latgalei nelojāla politiķa. Politiķes arogance un visatļautība nacionālā līmenī ilgākā laika posmā un vairākas nejaušības izveidoja to kokteili, kas tik negaidītā veidā implodēja politiķes karjeru. Taču ir diezgan liela statistiska varbūtība, ka tieši latgaliešu sabiedrība, svilpojot hokeja hallē, filmējot ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumus, balsojot Kurzemes velēšanu apgabalā un citādi aktīvi pilsoniski iesaistoties, ir noģenerējusi politiķes nomaiņai nepieciešamo pēdējo pilienu, vai, lietojot ziemeļamerikā populāro metaforu – salmiņu, kas pārlauza kamieļa muguru.

Labā ziņa Latgalei – ir zināms pamats apgalvot, ka latgaliešu interešu grupas ir ieguvušas svaru, kas ļauj ietekmēt politiskos procesus un personālijas Latgalei vēlamā virzienā. Attieksme pret latgaliešiem un latgaliešu valodu vairs nav tikai labā toņa un akadēmisku diskursu jautājums, negaidot tā ir kļuvusi par “būt vai nebūt” faktoru individuālu politisko karjeru griezumā.

david

Simboliskā cīņa starp aroganto Goliātu un Latgales Dāvidu, kas aizsākās ar svinīgo deputāta solījumu latgaliešu valodā 2011. gada oktobrī, ir noslēgusies ar Saeimas vēlēšanu rezultātu paziņošanu 2014. gada oktobrī. Latgales deputāts ir ticis atkārtoti ievēlēts un stāv, augsti paceltu galvu. Nu jau bijušajai parlamenta vadītājai mēs varam diplomātiski novēlēt veiksmes turpmākajos izaicinājumos. Vienlaikus – tūkstošiem latgaliešu gaida pirmo 12. Saeimas sēdi un jaunievēlēto Latgales deputātu zvērestu. Tauta grib dzeivōt.

[1.] http://likumi.lv/doc.php?id=14740

[2.] http://satori.lv/raksts/3877/Latvijas_speks_un_vaja_vieta

[3.] http://sv2014.cvk.lv/Part-5-Strukt-5.html

[4.]http://www.lakuga.lv/2012/06/15/cik-latgalisu-voludys-lituotuoju-ir-latveja-tautys-skaiteisonys-dati/latgalisu-voludys-lituotuoju-skaits-latvejis-regionus/

[5.] http://sv2014.cvk.lv/Result-5.html

 

Iekomentē!